NATO un ES skatījums uz risku sabiedrībām

Abstract

Maģistra darbs NATO un ES skatījums uz risku sabiedrībām veidots ar mērķi apzināt NATO un ES notikušās pārmaiņas drošības politikās 90.-tajos gados, lai noskaidrotu vai tās ir notikušas reaģējot uz risku sabiedrību radītajiem drošības izaicinājumiem un vai abas drošības kopienas veic nepieciešamos sadarbības pasākumus, lai efektīvi risinātu jaunos riskus. Darba teorētiskajā daļā tika aplūkotas Ulriha Beka idejas par risku sabiedrību konceptu, kā arī formulēts risku sabiedrību risku definējums. Vienīgā iespēja, kā var risināt mūsdienu risku sabiedrību radītos drošības izaicinājumus, ir valstu pārnacionāla sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros. Praktiskajā daļā tika veltītas sadaļas NATO un ES 90.-tajos gados notikušajai darbības transformācijai, noskaidrojot, vai tā notika ar mērķi reaģēt uz risku sabiedrībām. Vienlaikus tika analizēts NATO un ES līdzšinējās sadarbības ietvars risku sabiedrību radīto risku risināšanā, identificējot galvenās problēmas.

The objective of master’s paper NATO and EU response to risk societies is to analyze the change experienced by NATO and EU during nineties and to clarify whether they have occurred in order to respond to new security challenges of risk societies and whether the cooperation of both security communities has been effective enough to deal with the new kind of risks. In the theoretical part of the paper were examined the ideas of Ulrich Beck about risk societies concept and definition of the risks derived from risk societies. Interstate transnational cooperation is the only way for states to deal with the new security challenges of risk societies. Paper’s empirical part is dedicated for analyzes of NATO and EU changes during nineties, examining whether this transformation occurred in order to respond to risk societies, and also analyzes of former framework of NATO and EU cooperation in dealing with new security challenges of risk societies, identifying main problems, why it has been mainly formal.