Ķīna un Indija kā topošās lielvaras

Abstract

Maģistra darba tēma ir “ Ķīna un Indija kā topošās lielvaras”. Šā darba aktualitāti un problemātiku ataino jautājums: kas starptautiskajā sistēmā tiek saprasts ar konceptu lielvara un kādas valstis tiek uzskatītas par lielvarām, jo nepastāv noteikti un definēti lielvaras raksturojošie elementi. Jāatzīmē, ka tikai ar empīriskiem kritērijiem nevar pierādīt, kura valsts ir lielvara un kura nav, ir jāņem vērā arī ar tās politiskais, diplomātiskais un kultūras kapitāls/potenciāls, kas diemžēl nav empīriski izmērāmi lielumi. Līdz ar to centieni definēt lielvaru, balstoties un kvantitatīviem kritērijiem, nav uzskatāmi par objektīviem. Autore darbā centās izprast, kādēļ valstis, jo īpaši lielvaras, tiecas pēc varas, kādi ir to motīvi un intereses; kāda ir starptautiskā sistēma - atvērta vai slēgta, un vai to var uzskatīt par faktoru, kas ietekmē valstis to tieksmē pēc varas? Autore darba ietvaros ieskicē atsevišķas lielvaras un varas definīcijas, kas palīdz izprast šo neviennozīmīgo jēdzienu un atsevišķu pieeju apsvērumus par to. Darba ietvaros tika aplūkots, kādēļ valsts un lielvara tiecas pēc varas, kādi ir lielvaru mērķi un kādas ir pieejamās stratēģijas lielvaru mērķu sasniegšanai. Darbā tika izvirzīta hipotēze - Ķīnas un Indijas lielvaras statuss ir atkarīgs no šo valstu iekšējo faktoru darbības. Ar valstu iekšējiem faktoriem tika saprasta valstu politiskā stabilitāte, ekonomiskā stabilitāte un militārā kapacitāte. Darba ietvaros tika noskaidrots vai Ķīnai un Indijai piemīt politiskā un ekonomiskā stabilitāte, un kāda ir šo valstu militārā kapacitāte. Gadījumā, ja kāds no šiem priekšnosacījumiem nerealizējas, valstis nevar pretendēt uz lielvaras statusu. Darba hipotēze darba gaitā tika pierādīta. Neskatoties uz to, ka abas valstis ir publiski paudušas savu viedokli par iespējamo kļūšanu par lielvarām, tajās ir būtiski iekšējo faktoru ierobežojumi, kas šobrīd liedz valstis uzskatīt par tādām, neraugoties uz to milzīgo iedzīvotāju skaitu un plašajām teritorijām, straujo ekonomisko izaugsmi un lielajiem aizsardzības budžetiem un militārajiem ekipējumiem. Lai valstis kļūtu par lielvarām, tām ir jānodrošina iekšējo faktoru atbilstība lielvaras statusam.

The subject of this Master Thesis is „China and India as becoming great powers”. The topicality and problems of the paper interpret following question: what shall be taken to mean the concept “great power” within the international system and when the state is considered as great power. These questions are important due to the lack of specified and defined elements characterizing the great power. The empirical criterions are not enough to prove whether the state is the great power or not. It is necessary to take into account the state’s political, diplomatic and cultural capital/potential, but unfortunately it is impossible to measure these values empirically. Wherewithal, the efforts to define the great power by using only quantitative criterions should not be considered as objective appraisal. The current paper examines how the concept of power is interpreted in some political theory approaches that allow to conceive the concept of great power. This information could be successfully used for approving or disapproving the hypothesis of the paper, because it is possible to evaluate the development of China and India: do these states move forward to the great powers. There are also examined the great power’s goals and the strategies to reach these goals. This information was successfully used in the empirical part of the paper to examine China’s and India’s actions and developments related with both state’s goals and strategies to reach these goals. The empirical part of the paper examines the political and economic stability and military capacity of China and India. The hypothesis set in the paper is: the great power status of China and India depends on the activity of internal factors in these states. The internal factors are considered as political and economic stability and military capacity of these states. The empirical part of the paper examines whether China and India have the political and economic stability and military capacity. In case if only one of these preconditions do not materialize, the state can not qualify for the great power status. The hypothesis of the paper is approved. Although both states are openly expressed their standpoint about the possibility to become great powers, there are important internal limitations that at present hinders to consider them as great powers, notwithstanding their huge population and territory, rapid economic growth and overwhelming defense budgets and military equipments. In order to become great power China and India must provide that the internal factors are in compliance with great power status.