Etniskās un konsociālās demokrātijas sociāli politiskie priekšnoteikumi (Izraēlas un Beļģijas gadījumu salīdzinājums)

Abstract

Bakalaura darba tēma ir „Etniskās un konsociālās demokrātijas sociāli politiskie priekšnoteikumi (Izraēlas un Beļgijas gadījumu salīdzinājums)”. Darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt demokrātiskos risinājums etnisko attiecību plāksnē. Līdz ar to darbā iezīmējas problēmjautājums: Kādi ir priekšnoteikumi tam, kāds demokrātijas modelis izveidosies vienā vai otrā gadījumā? Darbā tiek izvirzīta hipotēze: Galvenie noteicošie faktori, par labu etnisko attiecību demokrātiskā risinājuma institucionālajam izvietojumam Izraēlā un Beļģijā, bija: 1) galveno etnisko kopienu skaitliskais samērs; 2) etnisko kopienu sociāli politiskā konsolidācijas pakāpe; 3) atšķirības starp etnisko kopienu sociāli – ekonomiskās attīstības līmeņiem.

Izvēlētie gadījumi ir divas valstis: Izraēla un Beļģija. Pamatojumu, kādēļ tika izvēlētas tieši šīs valstis, galvenokārt, sastāda aplūkotie rādītāji, kas abām valstīm ir līdzīgi: tās ir līdzīgas pēc teritorijas, iedzīvotāju skaita, iedzīvotāju attīstības līmeņa (izmantoti Human Development Report sniegtie rādītāji), ekonomiskā stāvokļa (par pamatu tika ņemts iekšzemes kopprodukts - IKP). Darbā izmantota salīdzināmā līdzīgo gadījumu metode, ar normatīvo pieeju, kā arī ar valstu centrisko pieeju. Darbs sastāv no divām pamata nodaļām, kur vienā ir aplūkots Izraēlas gadījums, etniskās attiecības vēsturiskā kontekstā starp ebrejiem un arābiem, Izraēlas Valsts Neatkarības Deklarācija un abu etnisko kopienu mūsdienu attiecības, un Izraēlas demokrātijas teorētiskais ietvars – etniskās demokrātijas modelis. Otrajā nodaļā tiek aplūkota Beļģija, kur attiecīgi ir divu segmentu – flāmu un valoņu – attiecību vēsturiskais aplūkojums, Beļģijas Konstitūcijas analīze un divu konfliktējošo segmentu mūsdienu attiecību izvērtējums. Un konsociālās demokrātijas modelis, kas apraksta situāciju Beļģijā. Nobeigumā tiek piedāvāta alternatīva iepriekš aplūkotajiem gadījumiem, kas būtu viens no risinājumiem – multikulturālais demokrātijas modelis.

Galvenie secinājumi: Izraēlā izveidotā etniskā demokrātija, tikai pastiprinājusi konfliktu un asās attiecības starp ebrejiem un arābiem. Ebreju nācijas centieni nošķirties no arābiem, viņu diskriminācija tikai veicinājusi arābu minoritātes negatīvismu un vēlmi cīnīties par savam tiesībām, nevis to atkāpšanos no Izraēlas teritorijas. Abu etnisko grupu pastāvēšana uz savas etniskās kopienas interesēm provocē arvien jaunu konfliktu rašanos. Savukārt, Beļģijas gadījums atbilst konsociālās demokrātijas iezīmēm, īpaši, šīs demokrātijas stagnācijai. Beļģijas etniskās grupas – flāmi un valoņi ilgstoši nespēj vienoties par lēmumiem, kas noved pie valdības krīzēm, bet netiek mainīta politika, lai valdība kļūtu stabilāka.

The theme of this Bachelor thesis is „Social and political preconditions of ethnical and consociational democracy (Israel and Belgium case comparison)”. The goal of this work was to explore and compare the democratic solutions in the plane of ethnic relations. As a result, the main problem is marked – what are the preconditions to the genesis of different models of the democracy in different cases? The hypothesis is: Main factors, which contributed to the development of the institutional layout of the democratic solution in the Israel and Belgium were: 1) The population ratio of the main ethnical communities; 2) The degree of the socially – political consolidation of the ethnical communities; 3) Differences between the levels of the socially-political development of the ethnical communities;

Two cases were chosen: Israel and Belgium. The main reason why these two countries were chosen was that the reviewed data matched: both countries had similar size, population, development level (Human development report data was used), economic situation (GDP per capita was used). Comparative, normative and state-centric methods were used.

The thesis consists of two main parts, one is dedicated to the Israel case, researching ethnical relations between Jews and Arabs throughout the historical context, the Declaration of Independence of Israel and modern relations of both ethnic groups, and the democratic framework of Israel – ethnic democracy model. Second part, dedicated to the Belgium case consists of the analysis of respective historical relations between Walloons and Flemish, analysis of the Constitution of Belgium, analysis of modern relations between both ethnic groups and, finally, democratic framework of Belgium – consocial democracy model. In the third part the alternative to the previous frameworks is suggested as a possible solution – multicultural democracy model.

Main conclusions are: the Ethnical democracy of Israel only enhanced the conflict between the Jews and Arabs. The attempts of the Jewish nation to part from the Arabs, their discrimination only led to the further wish of Arabs to fight for their land. Both ethnical groups provoke new conflicts. On the other hand Belgium case is matching the consocial framework, especially the stagnation of such democracy. The ethnical groups of Belgium can not find common solutions, which leads to the governmental crisis. Despite that, the policy is not changed to stabilise the government.