Neinstitucionālās un nedisciplinārās politiskās stratēģijas: Dari-pats kultūras piemērs

Abstract

Šī pētījuma objekts ir neinstitucionālās un nedisciplinārās politiskās stratēģijas: ‘dari pats’ kultūras piemērs. Darba gaitā tika veikta kontekstuāla un konceptuāla teorētiskā ietvara radīšana, neinstitucionālo un nedisciplināro politisko stratēģiju pētīšanai. Darbs tika veikts atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem: Pirmkārt, izmantojot Haosa/kompleksitātes un postmodernisma teorijas konceptualizēt nelineāru dinamisku sistēmu uzvedības principus ar uzsvaru uz sociālajām pārmaiņām, pie reizes izvirzot jautājumu par paradigmu, kuras ietvaros šis darbs tiek veikts; Otrkārt, izmantojot Delēza un Gvatari konceptuālo filozofiju rast noderīgus konceptus, lai kompleksu sociālo sistēmu kontekstā iezīmētu nedisciplinārās un neinstitucionālās politikas būtību; Treškārt, pārskatot Alberto Meluči jauno sociālo kustību teoriju, iezīmēt neinstitucionālās un nedisciplinārās politikas un sociālo pārmaiņu aģentus; Ceturtkārt, izmantojot ‘dari-pats’ kultūras prakses, ar praktiskiem piemēriem papildināt veidoto teorētisko ietvaru neinstitucionālo un nedisciplināro politisko stratēģiju būtības izpratnei. Pētījuma metodes bija līdzdalības novērojums, datu analīze un noderīgu teorētisko konceptu meklēšana. Pētījuma pamatjēdzieni: haoss, nelineāra sociālā dinamika, bēgšanas līnijas, rīzoma, abstraktās mašīnas, molaritāte un molekularitāte, nedisciplinārā politika, jaunās sociālās kustības.

Subject of this research is noninstitutional and nondisciplinary political strategies: example of do-it-yourself cultures. The creation of contextual un conceptual theoretical framework for research of noninstitutional and nondisciplinary political strategies in complex societies was carried out, following goals set at the beginning of this research: firstly, using chaos/complexity and postmodernist theories, to conceptualize principles of non-linear dynamic systems with emphasis on social change, while at the same time putting forward question about paradigm of this research; secondly, using conceptual philosophy of Deleuze and Guattari, to find useful concepts to conceptualize noninstitutional and nondisciplinary politics, in context of complex social systems; thirdly, to reveal agents of noninstitutional and nondisciplinary politics and social change; fourthly, to supply created theoretical frame with examples form DIY culture’s praxis. Research methods involved participant observation, data analysis and search of useful theoretical concepts. The research was carried out in the context of theoretical concepts of chaos, nonlinear social dynamics, lines of flight, rhizome, abstract machines, molarity and molecularity, nondisciplinary politics, new social movements.