Rīcībpolitikas veidošana, termināļa gadījuma analīze

Abstract

Šis darbs ir veltīts jautājumam par naftas termināla celtniecību Daugavgrīvā ko ir iecerējis celt uzņēmums „Baltic Oil Terminal”. Uz salas, kur atrodas dabas liegumi, kā arī divas pludmales. Projekts aizskatās 2002. gadā un vēl aizvien ir izstrādes stadijā.

Neskatoties uz pretestību no iedzīvotāju puses, kā arī interešu grupas „Bolderājas Grupa”. Projekts tiek virzīts uz priekšu, neņemot vērā izteiktās bažas no iedzīvotājiem un netiek ievērotas iedzīvotāju vēlmes, kas arī ir darba problēmjautājums. Darbā tiek izskatīta problēma no diviem skatu punktiem, viens no iedzīvotāju un interešu grupas puses. Otrs tiek skatīts no ietekmes uz vidi izvērtējuma.

Darbā tiek apskatīta Džona Kingdona „Atkritumu tvertnes modelis”, kur tiek apskatīta lēmumu pieņemšana kā arī mediju un interešu grupu darbība un uzvedība. Ar ko autors cenšas skaidrot pašreizējo situāciju.

Darbā tiek apskatīti normatīvie akti, intervija ar Sandru Jakušonoku- interešu grupas pārstāvi „Bolderājs grupa”, kā arī LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesoru Oļģertu Nikodemu, kas dod savu skatu uz šo problēmsituāciju.

Darba autors izvirza hipotēzi: „Interešu grupas kapacitāte nosaka jautājumu iekļaušanu dienaskārtībā un tā risināšanu. Apskatot interešu grupas „Bolderājas grupa” darbību un panāktos rezultātus, tā nav spējusi panākt tās jautājuma iekļaušanu dienas kārtības risināšanā. Neskatoties uz centieniem mobilizēt pēc iespējas vairāk cilvēku, kā arī nesekmīga komunikācija ar institūcijām un nespēja pievērs masu mediju uzmanību šim jautājumam autoram ļauj secināt, ka hipotēze nav apstiprinājusies: „Bolderājas grupas” kapacitāte nenosaka jautājumu iekļaušanu dienas kārtībā un tā risināšanu.

This paper is about „Balic Oil Terminal” wish to build transhipment oil terminal in Daugavgriva. It will be located on island and will be next to Nature's Resort „Piejura” and next to two seashore recreation places beaches “Daugavgriva” and „Bulli”. Roots to this Project starts in 2002 and is still in development process.

Despite resistance from the public, as well as interest groups „Bolderāja Group”. The project moves forward, without taking into account the concerns expressed by local residents interest group. Paper deals with the problem from two perspectives, one form public and group interest and the other is viewed form document about impact assessments on environment.

In this paper author examines John W. Kingdon “Garbage can model” which he uses to explain decision making as well media and interest group behaviour. With this author seeks to explain current situation.

Paper addresses laws and regulations, interviews with “Bolderajas grupa” leader Sandra Jakusonoka as well as view from Olgerts Nicodemus who is Professor from Faculty of Geography and Earth Sciences, who gives his view on this situation.

Papers hypothesis is: “Interest groups capacity determents agendas inclusion and its resolution”. Examining “Bolderajas grupa” activities and results obtained, author concludes it has failed to make issue into the agenda despite efforts to mobilise many people. It has failed communications with institutions and it has failed to bring this problem to Media’s attention to this issue. Author suggests that the hypothesis was not confirmed: „Bolderaja groups” capacity doesn’t matter on agenda and its resolution.