Vēstījuma struktūras funkcionālie aspekti Vudija Alena (pseido)autobiogrāfiskajās filmās

Abstract

Darba tēma ir „Vēstījuma struktūras funkcionālie aspekti Vudija Alena (pseido)autobiogrāfiskajās filmās”. Veicot empīrisku pētījumu, pētījuma mērķis ir noskaidrot postmoderno vēstījumu pielietojumu Vudija Alena (pseido)autobiogrāfiskajās filmās. Darba teorētiskajā daļā aplūkots kino kā masu komunikācijas instruments, postmodernisms un tā izpausmes kino, vēstījuma teorija un tā funkcija kino, semiotikas galvenās kategorijas un Vudija Alena daiļradei raksturīgās pazīmes. Metodoloģiskajā daļā veikts kvalitatīvās kontentanalīzes apraksts. Empīriskajā daļā pēc metodoloģijas daļā apskatītās literatūras, veikta kvalitatīvā kontentanalīze četrām Vudija Alena filmām – Enija Hola (Annie Hall), Harija dekonstrukcija (Deconstructing Harry), Manhetena (Manhattan) un Zēligs (Zelig). Veiktais empīriskais pētījums atklāj, ka Vudijs Alens savās filmās iekļāvis dažādus postmodernā kino paņēmienus. Viņš izmanto intertekstuālas atsauces, fikciju, nobīdi laikā un telpā, dažādus filmēšanas paņēmienus, vārdu spēles, iekļaujot zīmes un simbolus, tādējādi veidojot postmodernus vēstījumus, atklājot laikmetam raksturīgās pazīmes.

Atslēgvārdi: kino, vēstījums, postmodernisms, Vudijs Alens

The theme of the work is „Functioning of the Narrative structures in Woody Allen`s (pseido)autobiographic films”. Through empirical research, the study aims to clarify the application of postmodern messages in Woody Allen`s (pseudo)autobiographic films. The theoretical part examines cinema as an instrument of mass communication, postmodernism and its expressions in cinema, narrative theory and its function in cinema, major categories of semiotics and Woody Allen`s characteristics in his creative work. In the methodological part a description of qualitative content analysis has been carried out. After the examination of literature in the methodological part has been made a qualitative content analysis of four movies by Woody Allen – Annie Hall, Deconstructing Harry, Manhattan and Zelig. Empirical study reveals that Woody Allen`s films include various post-modern film techniques. He uses intertextual references, fiction, displacement in time and space, a variety of filming techniques, word games, incorporating signs and symbols, thereby creating postmodern messages, revealing age-specific characteristics.

Keywords: cinema, narrative, post-modernism, Woody Allen