Digitālo fotogrāfiju indeksēšana

Abstract

Digitālo fotogrāfiju straujā ienākšana mūsu dzīvē ir radījusi nepieciešamību domāt par to sakārtošanu un veiksmīgas izguves sistēmas izveidi. Viens no rīkiem fotogrāfiju analizēšanai ir semiotika, tāpēc tika aplūkoti semiotikas pamatlicēju F.Sosīra, Č.S. Pīrsa un Barta uzskati par fotogrāfiju kā zīmi. Plašu atbalstu vizuālo materiālu pētīšanas un indeksēšanas jomā ir guvis Panofska/Šatfordes un A. Džeimsa un Š.Čanga vizuālo materiālu analizēšanas modelis. Intervējot ekspertus fotoziņu aģentūrās, bibliotēkās, arhīvā un muzejos, un analizējot fotogrāfiju datubāzes tika noskaidrots, ka fotogrāfiju indeksēšana Latvijā pārsvarā notiek tikai faktuālajā līmenī, nosaucot objektus un to specifiskos nosaukumus, kā arī personu vārdus un uzvārdus. Ir daži mēģinājumi, pievienot atslēgvārdus, iekļaujot arī trešo līmeni: asociācijas un abstrakcijas. Iegūtie rezultāti liecina, ka ir nepieciešams izstrādāt indeksēšanas metodiku un pētīt lietotāju paradumus fotogrāfiju meklēšanā.

The rapid occurrence of digital photography in our everyday life has made a necessity to think about its ordering and establishment of a successful retrieval system. One of the tools to analyse photography is semiotics; therefore the works of F. Saussure, C.S. Pierce and Barthes about photography as a sign were studied, regarding also a more popular analysis model in image indexing of Panofsky/Shatforde, A.Jaimes un S.Chang. Interviewing experts from photo agencies, libraries, archives, museums and analysing photo data bases the conclusion was that photography indexation in Latvia is based mostly on factual level mentioning personal names and objects and their specific names, with some attempts to add keywords. The gathered information shows that there is a necessity to develop indexing methods and to study photo search habits of users.