Tēlotājmākslas funkcijas totalitārismā

Abstract

Bakalaura darbā ir aplūkotas tēlotājmākslas funkcijas totalitārismā. Pētījuma mērķis ir saprast: kāda ir totalitārā valsts pārvaldes modeļa un tēlotājmākslas savstarpējā mijiedarbe un kādas ir tēlotājmākslas funkcijas totalitārismā. Galvenie jēdzieni: tēlotājmāksla, funkcijas un totalitārisms. Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, attēlu analīze un konsultācijas ar māksliniekiem. Galvenie secinājumi: svarīgākās mākslas funkcijas totalitārismā bija komunikatīvās. Dekoratīvā, iemūžināšanas un dokumentējošā funkcija tēlotājmākslai totalitārismā nav tik nozīmīgas. Mākslas funkcijas tika realizētas caur konkrētiem tēliem: vadoni, jauno cilvēku, un ienaidnieku. Rezultātā totalitārais režīms mainīja mākslu un tās saturu. Jaunā māksla bija instruments, kura popularizēja sabiedrībā jaunās vērtības un veicināja ticību sistēmai.

There are viewed the functions of fine arts in the bachelor paper. The aim of the research is to comprehend: what kind of interaction is between the model of administration of totalitarian government and fine arts, and what functions fine arts has in totalitarian regime. General notions are: fine arts, functions and totalitarian regime. Methods used in the research: the analysis of literature, the analysis of pictures and consultations with artists. The main conclusions: the major functions in totalitarian regime were communicative. Decorative, immortalizing and documentary functions of fine arts are not so significant in totalitarian regime. The functions of art were realized through specific images: a leader, a “young” man and an enemy. As a result totalitarian regime changed art and its content. New art was a tool, which popularised new values in society.