• English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Help
  • English 
    • English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Login
View Item 
  •   DSpace Home
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • B --- Bij. Bioloģijas fakultātes studentu noslēguma darbi / Faculty of Biology - Graduate works
  • Bakalaura un maģistra darbi (BF) / Bachelor's and Master's theses
  • View Item
  •   DSpace Home
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • B --- Bij. Bioloģijas fakultātes studentu noslēguma darbi / Faculty of Biology - Graduate works
  • Bakalaura un maģistra darbi (BF) / Bachelor's and Master's theses
  • View Item
JavaScript is disabled for your browser. Some features of this site may not work without it.

Veģetācijas ietekme uz cikāžu (Auchenorrhyncha) sabiedrību struktūru Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā

Thumbnail
View/Open
301-33759-Ziemelis_Andris_az08112.pdf (4.415Mb)
Author
Ziemelis, Andris
Co-author
Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Advisor
Spuņģis, Voldemārs
Date
2013
Metadata
Show full item record
Abstract
Darba mērķis ir noteikt veģetācijas ietekmi uz cikāžu sabiedrībām un to struktūru Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā. Pētījuma vieta atrodas Apšuciema zāļu purvā, Engures novadā. Cikāžu paraugi ievākti un veģetācija noteikta 57 parauglaukumos. Cikāžu sabiedrību struktūra ir heterogēna, veidojas sabiedrību izmaiņu, līdzības gradients. Visaugstākā cikāžu daudzveidība, sugu un indivīdu skaits sastopams ekotonā, un to būtiski pozitīvi ietekmē augu sugu skaits un daudzveidība. Subdominantās sugas fiziski sadala purva teritoriju. Retākās sugas izplatītas galvenokārt ekotonā. Konstatēta atsevišķu cikāžu sugu izplatības atkarība no barības auga izplatības. Visnegatīvāko ietekmi uz cikāžu sabiedrībām rada dižā aslape. Zilganā molnija un parastā niedre uz dižās aslapes fona cikāžu sabiedrības ietekmē pozitīvi.
 
The aim of the work is to determine the influence of vegetation on hopper communities and their structure in Apšuciems calcareous fen. Study location is in Apšuciems fen, Engure region. Hoppers sampled and vegetation detected in 57 sampling sites. Hopper community structure is heterogenous, gradient of communities changes and gradient of similarity are forming. Highest hopper diversity, number of species and number of individuals are found in ecotone, and number of plant species and plant diversity have significant positive influence on them. Subdominant species physically divide territory of fen. Rarest species are mainly found in ecotone. Some hopper species distribution depending on food plant ditribution was detected. Cladium mariscus had negative influence on hoppers communities. Molinia caerulea and Phragmites australis, on the background of C. mariscus, have a positive influence on hopper communities.
 
URI
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/24941
Collections
  • Bakalaura un maģistra darbi (BF) / Bachelor's and Master's theses [1229]

University of Latvia
Contact Us | Send Feedback
Theme by 
@mire NV
 

 

Browse

All of DSpaceCommunities & CollectionsBy Issue DateAuthorsTitlesSubjectsThis CollectionBy Issue DateAuthorsTitlesSubjects

My Account

Login

Statistics

View Usage Statistics

University of Latvia
Contact Us | Send Feedback
Theme by 
@mire NV