Veģetācijas ietekme uz cikāžu (Auchenorrhyncha) sabiedrību struktūru Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā

Abstract

Darba mērķis ir noteikt veģetācijas ietekmi uz cikāžu sabiedrībām un to struktūru Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā. Pētījuma vieta atrodas Apšuciema zāļu purvā, Engures novadā. Cikāžu paraugi ievākti un veģetācija noteikta 57 parauglaukumos. Cikāžu sabiedrību struktūra ir heterogēna, veidojas sabiedrību izmaiņu, līdzības gradients. Visaugstākā cikāžu daudzveidība, sugu un indivīdu skaits sastopams ekotonā, un to būtiski pozitīvi ietekmē augu sugu skaits un daudzveidība. Subdominantās sugas fiziski sadala purva teritoriju. Retākās sugas izplatītas galvenokārt ekotonā. Konstatēta atsevišķu cikāžu sugu izplatības atkarība no barības auga izplatības. Visnegatīvāko ietekmi uz cikāžu sabiedrībām rada dižā aslape. Zilganā molnija un parastā niedre uz dižās aslapes fona cikāžu sabiedrības ietekmē pozitīvi.

The aim of the work is to determine the influence of vegetation on hopper communities and their structure in Apšuciems calcareous fen. Study location is in Apšuciems fen, Engure region. Hoppers sampled and vegetation detected in 57 sampling sites. Hopper community structure is heterogenous, gradient of communities changes and gradient of similarity are forming. Highest hopper diversity, number of species and number of individuals are found in ecotone, and number of plant species and plant diversity have significant positive influence on them. Subdominant species physically divide territory of fen. Rarest species are mainly found in ecotone. Some hopper species distribution depending on food plant ditribution was detected. Cladium mariscus had negative influence on hoppers communities. Molinia caerulea and Phragmites australis, on the background of C. mariscus, have a positive influence on hopper communities.