Baltijas valstu enerģētiskā atkarība no Krievijas Federācijas Fedrācijas politiskā dialoga kontekstā

Abstract

Jautājums par Krievijas energoresursu izmantošanu politisko mērķu sasniegšanai liek gan Eiropas, gan Baltijas valstu līderiem mainīt likumdošanu un ieguldīt resursus jaunas gāzes transportēšanas infrastruktūras izveidošanā. Politisku attiecību un sadarbības enerģētikas jomā mijiedarbība ir acīmredzama uz Baltijs – Krievijas piemēra, kur Latvija, Lietuva un Igaunija ir atkarīgas no Krievijas energoresursu piegādēm. Šī darba hipotēze apgalvo, ka Baltijas valstu enerģētiskā attīstība nav iespējama bez produktīva politiska dialoga ar Krieviju. Analizējot politisko attiecību vēsturi, likumdošanas vidi un energoresursu sadalījumu, autors nonāk pie secinājuma, ka sadarbības ar Krieviju enerģētikas jomā attīstība ir atkarība no Krievijas piedalīšanas nacionālāja tirgū. Kamēr politiskais dialogs ir šīs sadarbības indikators.

The question of Russia's use of energy sources for achieving political goals makes both European`s and Baltic countries` leaders to change the law and to invest in new energy resources transmission infrastructure in place. Political relations and cooperation in the energy field interaction is evident at the Baltic - the Russian example, where Latvia, Lithuania and Estonia are dependent on Russian energy supplies. This paper`s hypothesis argues that the Baltic countries in energy development is not possible without the fruitful political dialogue with Russia. After analysis of political history, the legislative environment and energy distribution, the author reaches the conclusion that safe supplies of energy resources from Russia to Baltic states can be guaranteed by participance of Russian energy companies in Baltic energy market. While the political dialogue is the indicator of cooperation.