Sociālantropoloģijas paradigma lauku ainavas ilgtspējīgai attīstībai: Vecpiebalgas novada piemērs

Abstract

Maģistra darba pētījumā tiek analizēti jautājumi, kas saistoši lauku ainavu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, kā centrālo jautājumu izvirzot cilvēka uztveres un vērtību nozīmi rīcības izvēlei attiecībās ar apkārtējo vidi. Šo komponenšu nozīmi pēta sociālantropoloģija, kuras pētniecības metodes un principi tiek pielietoti vides pārvaldības modeļa izstrādē, uzsverot vērtību un uztveres mijattiecības kā virzītājspēku lauku ainavu ilgtspējīgai attīstībai. Par izpētes un vides pārvaldības modeļa ieviešanas teritoriju tiek izvēlēts Vecpiebalgas novads, jo tajā ir savdabīga novada izveides vēsture, kultūras mantojums un izteiksmīgas ainavas, kuru pastāvēšana mūsdienās kļūst par jūtīgu jautājumu. Pētījumā pielietotās metodes: relevantas literatūra analīze, mērķgrupu (iedzīvotāji, valsts pārvalde, eksperti) izpēte un aptauja, lauka studijas.

This paper analyses issues to ensure sustainable development of rural landscapes, focusing on the importance of human perception and values when choosing actions in respect of the environment. The importance of these components is studied in social anthropology, where the research methods and principles are applied to develop a model of environmental management, highlighting the interaction of the values and perception as the driving force for sustainable development of landscapes. Vecpiebalga’s district was chosen as the territory for introduction of research and management model, as it has a peculiar history, rich cultural heritage and expressive landscapes, which existence is becoming a sensitive issue nowadays. Used methods: analysis of literature, research of target groups (residents, government, experts) and questioner, field studies.