Biogēno elementu upju slodžu izvērtējums no 1994.-2010 gadam Latvijā

Abstract

Katru gadu Latvijas upēs veidojas mainīgs biogēno elementu daudzums, tāpēc pētījuma mērķis bija izvērtēt Nkop un Pkop upju slodžu izmaiņu tendences un to ietekmējošos faktorus Veikts upju slodžu izvērtējums izmantojot Nkop un Pkop koncentrācijas Salacas, Daugavas, Gaujas, Ventas, Irbes, Sakas un Bārtas upju baseiniem. Korelācijas un ilggadīgi vidējo koncentrāciju metodes ir iespējams izmantot upju slodžu aprēķināšanai, lai aizvietotu datus un veiktu upju slodžu datu rindas pagarināšanu. Lielākās Latvijas upes – Daugava, Venta, Lielupe, Gauja un Salaca sastāda lielāko daļu no kopējām Nkop un Pkop upju slodzēm uz grīvu, kas nokļūst Baltijas jūrā, ko nosaka zemes lietojuma veids, upju sateces baseina laukums un pārrobežu piesārņojums. Pētāmajā laika periodā kopējā slāpekļa upju slodzes kopumā samazinās izņemot Salacu un Daugavu, bet kopējā fosfora upju slodzēm vērojams pieaugums. Atslēgas vārdi: kopējais slāpeklis, kopējais fosfors, upju slodzes, Baltijas jūra.

Annually various amount of biogenic elements is created in Latvian rivers, so the aim of research is to estimate Ntot and Ptot trends in river loads and influencing factors. Evaluation of river loads is done using concentrations of Ntot and Ptot in Salaca, Daugava, Gauja, Venta, Irbe, Saka, Barta river basins. In order to substitute data and extend data row of river loads, correlation and long-term mean concentration methods can be used. Greatest part of Ntot and Ptot river load in estuary, which flows into the Baltic Sea, is made by biggest Latvian rivers – Daugava, Venta, Lielupe, Gauja and Salaca, that is determined by land usage, river basin area and transboundary pollution. In the period of research the Ntot river loads decreased, except in Salaca and Dauagava, but the Ptot - increased. Key words: total nitrogen, total phosphorus, river loads, Baltic Sea.