Grunts piesārņojuma ar smagajiem metāliem attīrīšanas tehnoloģiju iespējas Latvijā

Abstract

Izstrādātā darba mērķis ir izvērtēt augsnes attīrīšanas tehnoloģiju izmantošanas iespējas un efektivitāti, kā arī sniegt priekšlikumus par māla, kā augsnes piedevas, pielietojuma iespējām metālu imobilizācijā. Praktiskie pētījumi veikti par perspektīvām augsnes attīrīšanas iespējām ar bieži sastopamā izrakteņa - māla piedevām, kas būtu efektīvi piemērojamas Latvijas apstākļiem. Eksperimentālu pētījumu gaitā izvērtēta metālu, vara un svina, kompleksu stabilitāte, ja augsnei tiek pievienots māls. Vienā pētījumu ciklā noteiktas stabilitātes konstantes, kas raksturo smago metālu bioloģisko pieejamību, savukārt otrā pētījumu ciklā tika izvērtēta svina izskalošanās no augsnes. Pētījumos salīdzinājumam tika veikti eksperimenti arī ar humusvielām kā pievienojamajām augsnes piedevām. Atslēgas vārdi: augsnes piesārņojums, smagie metāli, augsnes attīrīšanas tehnoloģijas, augsnes piedevas, elektrodu potenciometrija, metālu kompleksu stabilitātes konstante

The aim of this Bachelor’s thesis is to evaluate opportunities of soil treatment technologies and their efficiency, as well as to provide recommendations for the use of clay as the soil amendment for the purpose of immobilization of metals. Practical studies have been conducted on prospects for soil treatment options with widely in Latvia available nature resource - clay additives. Experimental trials have been done to evaluate the role of clay as amendment in complex stability improving for metals such as copper and lead. In one study cycle stability constants characterizing the bioavailability of heavy metals were calculated by means of electrode potentiometry, while the second study cycle has evaluated lead leaching from the soil. Comparison studies were also conducted by adding humic substances to spiked soils as additives. Keywords: soil contamination, heavy metals, soil treatment technologies, soil amendments, electrode potentiometry, metal complex stability constant