Topogrāfisko faktoru nozīme sauso zālāju sugu izplatībā lokālā mērogā: Rīgas HES dambja piemērs

Abstract

Topogrāfiskie faktori ir tikpat nozīmīgi kā klimatiskie, biotiskie un antropogēnie, tad ir svarīgi noskaidrot, kā tie mijiedarbojas ar citiem faktoriem un ietekmē sugu izplatību. Darbam izvirzītais mērķis ir noskaidrot topogrāfisko faktoru nozīmi sauso zālāju sugu un sabiedrību izplatībā uz Rīgas HES dambja. Pētītie topogrāfiskie faktori ir nogāzes vērsums un slīpums, kā arī aprēķināts Parkera siltuma indekss. Veģetācijas analīzei izmantotas klasifikācijas metodes – indikatorsugu analīze un klasteranalīze, un detrendētā korespondentanalīze. Augsnes virskārtas paraugiem noteiktas ķīmiskās īpašības, datu analīzei izmantota galveno komponentu analīze. Uz Rīgas HES dambja pētītās nogāzes ir vērstas no ziemeļiem (3°) līdz dienvid-dienvidrietumiem (212°). Ziemeļ-ziemeļrietumu un ziemeļrietumu nogāzēm raksturīga atšķirīga apsaimniekošana no pārējām. Pēc saņemtā siltuma daudzuma izdalītas četras nogāžu grupas. Atsevišķi arī pēc edafisko faktoru dažādības nodalītas četras grupas. Uz DDR nogāzes sastopama smiltāju klases Koelerio-Corynephoretea veģetācija, uz ZR un ZZR nogāzes – mezofīto zālāju klases Molinio-Arrhenatheretea veģetācija ar iezīmēm no kalcifīto zālāju Festuco-Brometea un Koelerio-Corynephoretea klases, un uz Z, ZZA un ZA nogāzes – ruderālā klases Artemisietea vulgaris veģetācija ar salīdzinoši lielu Molinio-Arrhenatheretea un Koelerio-Corynephoretea rakstursugu īpatsvaru, tās sīkāk nodalītas astoņās sabiedrībās. Sugu un augu sabiedrību izplatības atšķirības primāri nosaka topogrāfiskie faktori, kuru ietekmē būtiski diferencējušies arī edafiskie faktori. Atšķirīgā apsaimniekošana norādīja, ka arī pļaušana būtiski ietekmē sugu sastāvu un augu sabiedrības. Atslēgvārdi: apsaimniekošana, augu sugu daudzveidība, Koelerio-Corynephoretea, nogāzes vērsums.

Topographical factors are as much important as climatic, biotic and anthropogenic, it is important to clarify how do they interact to other factors and effect species distribution. The aim of this thesis is to clarify the importance of topographical factors for chalk grassland species and communities distribution on Riga HES dam. Topographical factors which have been studied are slope aspect, slope and has been calculated Parker index. Classification methods – indicator species analysis and detrended correspondence analysis, are used for vegetation analysis. Chemical qualities have been identified for samples of soil surface and Principal component analysis is used for data analysis. Studied slopes on Riga HES dam are directed from north (3°) to south-southwest (212°). Different management is used on south-southwest and southwest slopes. According to received heat, slopes are divided in four groups. Separately four groups are divided according to differences of edaphic factors. Sandy class Koelerio-Corynephoretea vegetation is found on SSW slope, on NW and NNW slope – mesophyte grassland class Molinio-Arrhenatheretea vegetation with characteristics of chalk grassland Festuco-Brometea and Koelerio-Corynephoretea class, and on N, NNE and NE slope – ruderal class Artemisietea vulgaris vegetation with many characteristic species of Molinio-Arrhenatheretea and Koelerio-Corynephoretea, these classes are divided into eight communities. Primary topographic factors establish differences on species and community distribution as well significantly affect edaphic factors and cause their differentiation. The diversity management indicated that the mowing significantly affect the species composition of plant communities.

Keywords: management, plant species diversity, Koelerio-Corynephoretea, slope aspect.