Sāpju intensitāte un pretsāpju terapijas pielietošana pacientiem pēc laparoskopiskas holecistektomijas

Abstract

ANOTĀCIJA Endoskopisko un laparoskopisko metožu progress pēdējos gadu desmitos pārliecinoši attīstījis žultspūšļa slimību terapeitiskās iespējas. Laparoskopiska holecistektomija, kas kā ķirurģijas metodes strauji attīstījusies pēdējo gadu laikā. Metodes priekšrocības - maksimāli tiek saīsināts pacienta stacionēšanas laiks, samazinās iespējamo komplikāciju risks un iespējamo aprūpes problēmu attīstība, kā arī tiek sekmēta progresīva pacienta rekonvalescence. Laparoskopiskās ķirurģijas rezultātā pacientiem sāpes tiek novērotas retāk un to intensitāte, salīdzinot ar konvencionālo ķirurģiju, ir zemāka, sasniedzot maksimumu pirmajās 4 – 8 stundās pēc operācijas. Sāpju intensitāte variē no neizteiktām līdz vidēji intensīvām. Agrīnais pēcoperācijas periods ir tas laiks, kad pacientiem novērojamas sāpes incīzijas rajonā. Bakalaura darba teorētiskajā daļā autore runā par žultspūšļa anatomiski fizioloģisko raksturojumu, biežākajām žultspūšļa saslimšanām un to plašajām diagnostikas metodēm. Liela vērība tiek pievērsta laparoskopiskās holecistektomijas kā ķirurģiskās ārstēšanas metodes attīstības un raksturojuma pārskatam. Tiek runāts par iespējamām komplikācijām pēc laparoskopiskas holecistektomijas un pacienta aprūpi pēcoperācijas periodā. Tiek analizēts un klasificēts pēcoperācijas periods un runāts par pacientam aktuālām problēmām postoperatīvi. Tiek pielietota Betijas Ņūmenas māszinību teorija, runājot par pacienta aprūpi pēc laparoskopiskas holecistektomijas. Atsevišķā darba sadaļā tiek runāts par sāpju kvalitātes un intensitātes novērtējumu un pretsāpju terapijas pielietošanu pacientiem pēc laparoskopiskas holecistektomijas. Tiek runāts par sāpju novērtēšanas paņēmieniem, izmantojot vienkāršās viendimensionālās skalas un pētīti atsāpināšanas paņēmieni pēc laparoskopiskas holecistektomijas. Bakalaura darbā pielietota kvantitatīvā pētījuma metode, kuras instruments – strukturēta anketa. Pētījuma dalībnieki ir pacienti pēc laparoskopiskas holecistektomijas ar atlases kritēriju - ne vēlāk kā trešajā pēcoperācijas dienā. Respondentu skaits 100. Pētījuma mērķis bija noskaidrot sāpju intensitātes pakāpi un pretsāpju terapijas efektivitāti pacientiem agrīnajā periodā pēc laparoskopiskas holecistektomijas. Darbā autore ar pētījuma palīdzību pētī pacientu sāpju intensitāti agrīnajā pēcoperācijas periodā, pamatojoties uz sāpju skalā atzīmētiem rezultātiem, kā arī citiem rādītājiem (premedikācijas, atsāpināšanas biežuma, atsāpināšanas veida). Pētījuma laikā tiek apstiprināta sākotnēji izvirzītā hipotēze - pacientiem agrīnajā periodā pēc laparoskopiskas holecistektomijas novērojama vidēja sāpju intensitāte (4-5 balles pēc vizuālās sāpju skalas); pretsāpju terapija ir balstīta uz multimodālo anestēziju - premedikācija ar nesteroīdiem pretsāpju līdzekļiem (NPL), lokālo incīzijas anestēziju un opioīdiem vidējas intensitātes sāpēm vai NPL postoperatīvi. Atslēgvārdi – laparoskopiska holecistektomija, sāpju novērtējums, pretsāpju terapija, pēcoperācijas pacientu aprūpe.

CRITICAL REVIEW The progress of endoscopic and laparoscopic techniques in recent decades has strongly developed gallbladder disease therapeutic options. Laparoscopic cholecistectomy as the surgical technique has developed rapidly in recent years. The benefits of method - the patient hospitalization time is shortened till the maximum, reducing the potential risk of complications and possible health problems development and contributes to progressive patient convalescence. In laparoscopic surgery pain as a result is seen less frequently and its intensity compared with conventional surgery, is lower, reaching a peak during the first 4 - 8 hours after surgery. The pain intensity varies from soft to moderate. Early postoperative period is the time when patients observe pain in the area of abdominal incision. In the theoretical part of bachelor's paper the author speaks about anatomical physiological characteristics of the gall bladder, the most common gallbladder diseases and their extensive diagnostic methods. Much attention is paid to review about characteristics and development of laparoscopic cholecistectomy as a surgical treatment method. There is discussion about the possible complications after laparoscopic cholecistectomy and patient care in the postoperative period. The postoperative period is analyzed and classified and discussed about the patients’ urgent problems after the surgery. There is used Betty Newman’s nursing theory speaking in terms of patient care after laparoscopic cholecistectomy. A separate section of the work has been devoted about the quality and intensity of pain assessment and analgesic therapy used in patient care after laparoscopic cholecistectomy. There are analyzed pain assessment techniques, using simple one dimensional scale and studied the methods of analgesia after laparoscopic cholecistectomy. There is applied a quantitative research method in the bachelor paper with an instrument - a structured questionnaire. The study participants are patients after laparoscopic cholecistectomy with the selection criteria - no later than in the third postoperative day. Number of respondents is the 100. The purpose of the study was to determine the degree of intensity of pain and the effectiveness of analgesic therapy in patients in the early period after laparoscopic cholecistectomy. The author of the study through investigation of patients’ pain intensity in the early postoperative period, based on pain score recorded in the results, as well as other indicators (premedication, analgesia frequency, type of analgesia). During the study confirms the initial hypothesis - the patients in the early period after laparoscopic cholecistectomy observe in mid-pain intensity (4-5 points on a visual pain scale), pain relief is based on a multimodal anesthesia - premedication with a Nonsteroidal analgesic drugs (NSAIDs), local incision anesthesia and opioids for moderate pain intensity or NSAIDs post surgery. Keywords – laparoscopic cholecistectomy, pain assessment, pain management, postoperative patient care.