Primāru ekstranodālu un primāru nodālu ne-Hodžkina limfomu ārstēšanas efektivitātes analīze

Abstract

Kopsavilkums

Darba pamatojums: ne-Hodžkina limfoma ir heterogēnu slimību grupa, kuras saslimstībai ir tendences pieaugt. Tā kā, neārstējot ne-Hodžkina limfomu pacienta dzīvildzi var mērīt mēnešos, līdz ar slimības incidences pieaugumu, kļūst aktuālāka pielietotās ārstēšanas metodes efektivitāte. Jo īpaši, tas ir aktuāli primāri ekstranodāli lokalizētu ne-Hodžkina limfomu gadījumā, kuru pacientu dzīvildze, salīdzinot ar primāri nodāli lokalizētu ne-Hodžkina limfomu pacientu dzīvildzi, ir nelabvēlīgāka.

Darba mērķis: analizēt un novērtēt primāras ekstranodālas ne-Hodžkina limfomas, salīdzinājumā ar augstas malignitātes nodālas ne-Hodžkina limfomas, ārstēšanas efektivitāti.

Metodes un materiāli: pētījumā tika atlasīti dati par 18 pacientiem, kam pirmo reizi noteikta diagnoze primāra ekstranodāla ne-Hodžkina limfoma, un 18 pacientiem, kam pirmo reizi noteikta diagnoze primāra augstas malignitātes pakāpes ne-Hodžkina limfoma, laika posmā no 2005. gada janvāra līdz 2011. gada janvārim Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā. Dati tika iegūti izmantojot pacientu ambulatorās kartes, stacionāra slimības vēstures un arhīva dokumentus. Dati tika apkopoti un analizēti Microsoft Office Excel 2007 programmā. Statistikas analīze tika veikta izmantojot Statistical Package for Social Scientists 17 (SPSS Inc, Chicago, IL, USA). Atsevišķo datu salīdzināšanai abām grupām tika izmantotas šķērstabulas (cross-tabulate). p vērtība <0.05 tika uzskatīta kā ticama.

Rezultāti: analītiskajā kohorta tipa pētījumā tika iesaistīti 36 pacienti (18 vīrieši un 18 sievietes) ar vidējo diagnozes uzstādīšanas vecumu 57 gadi un 2 mēneši. Vislielāko saslimstību ar ne-Hodžkina limfomu starp visiem pacientiem konstatēja vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem. Pēc lokalizācijas, primāras ekstranodālas ne-Hodžkina limfomas, visbiežāk lokalizējās gastrointestinālā traktā (33.3%) un centrālajā nervu sistēmā (33.3%). Kopumā no 18 šīs grupas pacientiem limfomas primāri lokalizējās 8 atšķirīgos orgānos un orgānu sistēmās. B simptomus biežāk novēroja primāras nodālas ne-Hodžkina limfomas pacientiem (72.2% jeb 13 pacientiem). Pēc Ann Arbor klasifikācijas visi primāras ekstranodālas ne-Hodžkina limfomas pacienti tika diagnosticēti I un II slimības stadijās. Savukārt primāras nodālas ne-Hodžkina limfomas pacienti pārsvarā bija III un IV slimības stadijās (83.3%). Pēc REAL klasifikācijas primāras ekstranodāls ne-Hodžkina limfomas pacientiem visbiežāk konstatēja difūzas lielo B-šūnu limfomas (DLBŠL) (44%) un MALT (ar gļotādu saistīto limfātisko audu) limfomas (22%). Primāras nodālas ne-Hodžkina limfomas pacientiem visiem (100%) bija DLBŠL. 50% jeb 9 primāras ekstranodālas ne-Hodžkina limfomas pacienti ārstēšanā saņēma ķīmijterapiju, no kuriem 5 (27.8%) saņēma to kombinācijā ar Rituximab. Pārējiem 9 pacientiem tika veikta operatīva terapija un/vai staru terapija, vai simptomātiska terapija. Savukārt visi primāras nodālas ne-Hodžkina limfomas pacienti saņēma ķīmijterapiju, no kuriem 5 (27.8%) pacienti saņēma tai sekojošu staru terapiju, un 6 (33.3%) pacienti – ķīmijterapiju kombinācijā ar Rituximab. Aprēķinot abu grupu pacientu bezrecidīva dzīvildzi, būtiskas atšķirības netika konstatētas (p=0.953). Šajā pētījumā abām pacientu grupām 2 gadu bezrecidīva dzīvildze bija 44% pacientiem. Aprēķinot kopējo dzīvildzi, tika konstatēta ļoti maza atšķirība (p=0.976) starp abām pacientu grupām. Primāras ekstranodālās ne-Hodžkina limfomas 2 gadu dzīvildze novērojama 59% (0.585) pacientiem, bet primārām augstas malignitātes pakāpes nodālām ne-Hodžkina limfomas – 69% (0.695) pacientiem. Secinājumi: 1.Šajā pētījumā primāras ekstranodālas ne-Hodžkina limfomas ārstēšanas efektivitāte būtiski neatšķiras no primāras nodālas ne-Hodžkina limfomas ārstēšanas efektivitātes. 2.Primāras ekstranodālas ne-Hodžkina limfomas un primāras nodālas ne-Hodžkina limfomas bezrecidīva dzīvildze un kopējā dzīvildze būtiski neatšķiras. 3.Lai pētījumā iegūtie dati būtu stat

Summery Analysis of treatment efficacy of patients with primary extranodal and primary nodal Non-Hodgkin’s lymphoma.

Author: Dace Trumpika Scientific supervisor: Gunta Purkalne, MD/PhD

Introduction. Non-Hodgkin's lymphoma is a heterogeneous group of diseases whose incidence is rising. Non-Hodgkin's lymphoma patient survival with no treatment may be measured in months. So, with the increasing incidence of disease, it becomes more urgent the efficacy of treatment. In mostly it has become with a primary extranodal localized lymphoma cases, where the primary extranodal lymphoma patients survival compared with the primary nodal lymphoma is less favorable. Aim. To analyze and evaluate the primary extranodal non-Hodgkin lymphoma’s treatment efficacy in comparison with high-grade primary nodal non-Hodgkin lymphoma’s treatment efficacy results. Materials and methods. Patients data were collected from Oncology clinic of Pauls Stradins Clinical University Hospital during the period from January 2005 to January 2011. We included 18 patients newly diagnosed with primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma and 18 patients newly diagnosed with high-grade primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma. The data were obtained through patients medical cords and archival documents. Data were collected and analyzed in Microsoft Office Excel 2007 program. Statistical analysis was performed using the Statistical Package for Social Scientists 17.0 (SPSS Inc., Chicago, IL, USA). Cross tabulation analysis was used to compare the various characteristics of the two groups. A p-value <0.05 was considered significant. Results. Analytical cohort type of study involved 36 patients (18 men and 18 women) with an average age of diagnosis 57 years and 2 months. The highest incidence of non-Hodgkin’s lymphoma among all patients was found in the age group from 55 to 59 years. The most common extranodal manifestation sites were the gastrointestinal tract (GIT), accounting for 33.3% of cases, and central nervous system (CNS), accounting also for 33.3%. A total of 18 patients in this group primary lymphoma localized in eight different organs and organ systems. B symptoms occurred more frequently in primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma patients (72.2% or 13 patients). According to the Ann Arbor staging system, all the primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma patients were either stage I or II, while the primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma patients were mostly in stages III and IV (83.3%). According to the REAL classification diffuse large B-cell lymphoma (DLBCL) had mostly of the primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma patients (44% or 8 patients), followed by the MALT (Mucosa-Associated Lymphoid Tissue) lymphoma (22% or 4 patients). All the primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma patients had DLBCL. Most of the patients (50% of primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma patients and 100% of primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma patients) received chemotherapy treatment. A combination of chemotherapy and Rituximab was performed in 27.8% primary extranodala non-Hodgkin’s lymphoma patients and 33.3% primary nodal patients. The significant difference in Progression-Free survival between extranodal and nodal high-grade lymphomas were not found (p=0.953). In our study 2-years Progression-Free survival rate for both groups of patients was 44%. We observed higher Over-All survival in patients with primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma as compared to patients with primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma (p=0.976). 2-year Over-All survival rate for primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma was 59%, but high grade primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma – 69%. Conclusion. 1.Primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma treatment efficacy is equivalent to a primary nodal non-Hodgkin’s lymphoma treatment efficacy. 2.Primary extranodal non-Hodgkin’s lymphoma has no significant differences in Progression-Free survival and Over-All survival compared to primary nodal non-Ho