Ģenētisko polimorfismu saistība ar ilgtermiņa rezultātiem pacientiem ar konorāro sirds slimību, kuriem veikta perkutāna konorāra intervence ar medikamentiem pārklāto stentu

Abstract

Ievads: Pacientiem pēc perkutānas koronārās intervences (PCI), implantējot ar medikamentiem pārklāto stentu (DES), ir indicēta ilgstoša antiagregantu terapija – vismaz 12 mēnešus klopidogrels kopā ar aspirīnu un pēc tam aspirīns visu mūžu. Trombocītu jeb asins plātnīšu funkcija ir saistīta ar ģenētiskajiem polimorfismiem. Mērķis: Noskaidrot vairāku kandidātgēnu (GP IIIa, P2Y1, P2Y12 un COX-1) polimorfismu ietekmi uz ilgtermiņa rezultātiem (trīs gadu laika periodā pēc iekļaušanas) pacientiem, kuriem veikta PCI ar DES.Pētījuma laikā daļa pacientu tika telefoniski intervēti (follow-up) (n=159). Par visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem (n=568 ) noskaidroti trīs gadu (no 2008. gada augusta līdz 2011. gada novembrim) mortalitātes dati. Metodes: Kohorta pētījumā tika iekļauti 568 pacienti, kuriem Latvijas Kardioloģijas centrā tika veikta PCI ar DES laika posmā no 2005. gada jūlija līdz 2008. gada jūlijam. Slimniekiem veikta septiņu polimorfismu biomolekulārā analīze četros kandidātgēnos: glikoproteīna IIIa receptorā (PLA1 rs5918; rs36080296), P2Y1 receptorā (rs701265), P2Y12 receptorā (rs6809699; rs6785930), kā arī ciklooksigenāzes gēnā (rs10306114; rs5789). Rezultāti: Trīs gadu laikā nomira 63 pacienti (11,1%), no kuriem kardiāla nāve bija 37 slimniekiem (6,5%). Vairāk kā pusei pacientu (n=301; 52,8%) bijusi nepieciešama atkārtota hospitalizācija. Atkārtota PCI veikta 223 (39,1%) pacientiem. Iespējama COX-1 rs10306114 AG genotipa G alēles saistība ar augstāku mirstību (RR=1,76) un kardiālu nāvi (RR=1,70), kas netika statistiski pārliecinoši ticami (attiecīgi p=0,086 un p=0,922). P2Y12 rs6809699 GG (n=17/405; 4,2%), GT (n=14/136; 10,3%) un TT (n=2/17; 11,8%), kā arī GT/TT (n=16/153; 10,5%) genotipi bija saistīti ar paaugstinātu TLR (mērķa bojājums iepriekš revaskularizētajā sirds vainagartērijas segmentā; angļu valodā - target lesion revascularization) risku atkārtotā PCI (attiecīgi Spīrmena korelācijas tests: p=0,005 (analizēti GG;GT; TT genotipi) un Pīrsona X2 tests p=0,005 (analizēti GG; GG/TT genotipi)). Secinājumi: Iespējama COX-1 rs10306114 AG genotipa G alēles saistība ar augstāku mirstības un kardiālas nāves risku, taču mūsu pētījuma ietvaros tas netika statistiski pārliecinoši ticami pierādīts. Tāpēc jāturpina pētījumi ar lielāku statistisko jaudu. P2Y12 rs6809699 GG, GT un TT, kā arī GT/TT genotipi bija saistīti ar paaugstinātu TLR risku atkārtotā PCI.

Prognostic Value of Genetical Factors and Association with Long-Term Clinical Outcomes of Patients with Coronary Artery Disease after Percutaneous Coronary Intervention with Drug Eluting Stent Author: Lelde Zarakauska, student, University of Latvia, Faculty of Medicine, year 6 Supervisor: Gustavs Latkovskis, associated professor, Pauls Stradins Clinical University Hospital of Latvia, University of Latvia

Background: Patients after percutaneous coronary intervention with drug eluting stent required permanent antiplatelet therapy – at least 12 months clopidogrel and aspirin and after that only aspirin lifelong. Platelet function is associated with genetic polymorphisms. Objective: This study focused on the association of genetic polymorphisms (GP IIIa, P2Y1, P2Y12 and COX-1) with long-term clinical outcomes (3 years after procedure). Methods: We included 568 patients, who underwent percutaneous coronary intervention with drug eluting stent (from July 2005 to July 2008). Seven genetic polimorphysms were analyzed: GP IIIa PLA1 rs5918; rs36080296; P2Y1 rs701265; P2Y12 rs6809699; rs6785930) and COX-1 rs10306114, rs5789. In addition, 159 of patients were followed-up by telephone interview. Three-year mortality (from year 2008 till year 2011) data of all patients (n=568) was collected. Results: During three years, 63 patients died (11.1%) and 37 (6.5%) of them the cause of death was cardiac. More than half of patients (n=301; 52.8%) underwent repeated revascularization. Recurrent PCI was perfomed in 223 (39.1%) of patients. COX-1 rs10306114 AG genotype G allele was associated with higher mortality risk (relative risk is 1.76) and cardiac death (relative risk is 1.70), but it was not statitically significant (p=0.086 and p=0.922, respectively). P2Y12 rs6809699 GG (n=17/405; 4.2%), GT (n=14/136; 10.3%) and TT (n=2/17; 11.8%), as well as GT/TT (n=16/153; 10.5%) genotypes were associated with higher risk of TLR in recurrent PCI (Spearman’s correlation coefficinet p=0.005 and Pearson’s chi-square test p=0,005, respectively). Conclusions: Our data indicate that COX-1 rs10306114 AG genotype G allele may be associated with higher risk of mortality and cardiac death after PCI with DES. P2Y12 rs6809699 GG, GT and TT, as well as GT/TT genotypes were associated with higher risk of TLR in recurrent PCI.