Joda deficīta izplatība Latvijas reģionos 2000-2010: izmaiņu multifaktoriālā analīze

Abstract

Ievads: 2000.g. veiktais UNICEF pētījums parādīja, ka visā Latvijas teritorijā ir viegls, atsevišķos reģionos pat mērens joda deficīts Kopš 2000.g. situācija ar jodētā sāls izplatību Latvijā uzlabojusies. Darba mērķis: Novērtēt vai Latvijas teritorijā pastāv joda deficīts un izvērtēt joda deficītu ietekmējošos faktorus. Materiāli un metodes: Pētījums veikts Latvijas Endokrinologu Asociācijas zinātniskā apsekojuma „Joda deficīta novērtējums Latvijā” ietvaros. LEA apsekojuma gaitā tika apzināti 508 skolēni vecuma grupā no 9-12 gadiem no 23 Latvijas skolām. Apakšprojekta gaitā tika apsekoti 42 skolēni no nejauši izvēlētām 2 Rīgas un Latgales skolām. Tika savākti urīna paraugi, spektrofotometriski tika noteikta joda ekskrēcija rīta urīna porcijā, rezultātus standartizējot pēc kreatinīna. Tika izpētīts joda saturs Latvijas tirgū piedāvātās jodētā sāls un maizes asortimentā un uztura bagātinātājos. Izmantojot „Zonum map tool” online programmnodrošinājumu un Google maps tika izmērīts visu apsekojumā iesaistīto skolu tuvākais attālums līdz jūrai. Rezultāti: Vidējā jodūrija Rīgā 112 (SD 49) mkg/g; Kurzemē 181 (SD 115) mkg/g; Vidzemē 152 (SD132); Latgalē 150 (SD 98) mkg/g un Zemgalē 150 (SD 139) mkg/g. Vidējā jodūrija Rīgas Pļavnieku sākumskolā ir 117 (SD 50 mkg/g). Vidējā jodūrija Līvanu vidusskolā ir 168 (SD 95 mkg/g). Apkopojot datus par Latvijas tirgū pieejamo jodētās sāls un jodu saturošās maizes asortimentu, tika atrastas 20 jodētā sāls šķirnes, 6 jodu saturošas maizes šķirnes, 44 jodu saturošu pārtikas piedevu veidi. Sakarība starp skola attālumu līdz jūrai un jodūriju netika pierādīta. Tieša sakarība starp jodētā sāls pārdošanas apjomiem katrā reģionā un vidējo jodūriju netika atrasta. Secinājumi: Latvijā salīdzinot ar 2000.g. vairs nav vērojams mērens joda deficīts. Joda deficīts var tikt efektīvi likvidēts arī bez USI programmas ieviešanas, pakāpeniski mainoties cilveku ēšanas paradumiem, paplašinoties lielveikalu tīkliem un palielinoties jodētā sāls patēriņam sabiedrībā.

Introduction: Study by UNICEF in 2000 revealed mild to moderate iodine deficiency in Latvia. Situation has improved since Aim: Evaluate iodine deficiency and possible contributing factors to it in Latvia. Materials and methods: This study has been done as a sub-project of “Evaluation of iodine deficiency in Latvia” study done by Latvian Endocrinology Society. In Latvian Endocrinology society study there were 508 participants of 9-12 years age from 23 random selected schools. In sub-project took part 42 pupils from 2 random selected schools in Riga and Latgale. Spectrophotometric measurement of iodine excretion was performed, standardizing the results according to creatinin ratio. Iodine containing salt, bread and multivitamin market was analyzed. Proximity to sea of schools involved in study was measured using Zonum map tool and Google maps. Results: Average UI in Riga was 112 (SD 49) mkg/g; Kurzeme 181 (SD 115) mkg/g; Vidzeme 152 (SD132); Latgale 150 (SD 98) mkg/g and Zemgale 150 (SD 139) mkg/g. Average UI in Riga Pļavnieku ground school was 117 (SD 50 mkg/g). Average UI in Latgales Livanu secondary school was 168 (SD 95 mkg/g). Analysis of iodine containing product market showed 20 iodized salt brands 6 iodized bread brands and 44 iodized multivitamin brands. No correlation between UI and proximity to sea as well as UI and sold iodinezd salt amount was found. Conclusion: Ten year follow-up indicated sufficient median iodine intake among children in Latvia. It shows that iodine deficiency could be effectively eliminated even without Universal Salt Iodization programme by gradual changes in population eating habits, spreading of supermarket chains or increased iodized salt usage.