Feminisma priekšrocības un ierobežojumi kultūru globalizācijas kontekstā

Abstract

Bakalaura darbs ir teorētisks pētījums, kurā tiek analizēta feminisma teorētiskā diskursa attīstība kultūru globalizācijas kontekstā, īpaši izdalot dzimtes konstruēšanas prakses un dzimtes realizāciju manifestejošās formas pastāvošo patriarhālo sociālo struktūru ietvaros.

Darba gaitā tiek apskatīta feminisma teorētiskā diskursa morfoloģija, atklājot būtiskākās atšķirības starp feminisma liberālo, sociālistisko un radikālo virzienu, kā arī tiek analizēta nozīmīgāko filozofisko ideju ietekme. Lai izvērtētu feminisma teorētiska diskursa nozīmību telpas dimensijā, darba ietvaros tiek ieskicēts globalizācijas vispārējais mērogs un apskatītas galvenās kultūru globalizācijas pazīmes, pievēršoties identitātes veidošanās jautājumiem globalizētajās sociālajās struktūras, būtiski izmainot dzimtes konstruēšanas prakses.

Autore pēta anglo-amerikāņu un franču feminisma skolas galvenos problēmjautājumus un atšķirīgās pieejas dzimtes subjekta un ķermena disciplināro prakšu analīzei, izmantojot Džuditas Batleres, Lūsas Irigarajas un Jūlijas Kristevas teorētisko bāzi.

Bakalaura darbā autore secina, ka feminisma teorijas aktualitāte kultūru globalizācijas kontekstā atklāj jaunas dimensijas dzimtes konstruēšanas izpētē, sniedzot diskursa attīstības izvērtējumu nākotnes perspektīvā. Darba noslēgumā autore rezumē, ka dienas kārtības noteikšana ir vizionārā feminisma prioritārais uzdevums sekmīgai sociālās sistēmas pārveidei.

Bachelor theses 'Feminism in the era of cultural globalization: prospects and restrictions' presents a theoretical research into feminism and its developing academic discourse in the highlight of cultural globalization, particularly concerning gender construction and gender performativity issues in the framework of social patriarchal structures.

The paper examines feminist morphology, exposing major differences in liberal, socialist and radical feminist movements and identifying significant philosophical influences on development of feminist discourse. In order to evaluate the extent of relevance of feminist theoretical debate, the author outlines the general scope of globalization and examines central features of cultural globalization with a particular emphasis on its impact on identity politics within globalized social patriarchal structures which considerably transforms practice of gender formation.

The author draws a comparison between Anglo-American and French feminist schools describing principal arguments and alternative approaches to gender subjectivation and disciplinary practices of body, based on previous research by Judith Butler, Luce Irigaray and Julia Kristeva.

Significance of feminist theory provides challenges and opens up new dimensions in further research of gender construction. The author concludes that agenda setting is the next step for visionary feminism in order to successfully question social system.