Etniskās dzimtenes īstenotā diasporas politika: Serbijas un Ungārijas diasporu politikas gadījumu analīze

Abstract

Autore maģistra darbā Etniskās dzimtenes īstenotā diasporas politika: Serbijas un Ungārijas diasporu politikas gadījumu analīze apskata diasporas politiku un tās lomu starpvalstu attiecību veidošanā. Pētījums ir balstīts uz Serbijas un Ungārijas diasporas politikas analīzi pēc 1989. gada. Analizējot diasporas politiku un partiju ideoloģiskās piederības lomu aktīvas diasporas politikas īstenošanā, autore secina, ka aktīvāka diasporas politika tiek īstenota laikā, kad pie varas ir labējā spārna partijas. Darbā autore analizē Serbijas attiecības ar Horvātiju un Slovēniju, Ungārijas attiecības ar Slovākiju un Rumāniju diasporas politikas kontekstā, secinot, ka negatīvi tiek vērtēta vienpusēji īstenota diasporas politika, kas sniedzas ārpus kultūras un identitātes stiprināšanas jomas.

In the paper Kin-state diaspora politics: Serbian and Hungarian diaspora policy case studies for Master’s degree the author analyzes diaspora politics and its role in inter-state relations. The research paper is based on the Serbian and Hungarian diaspora policy case studies after 1989. Analysing the diaspora policy and the role of the ideologies of political parties in the implementation of active diaspora policy, the author concludes that a more active diaspora policy is implemented at a time when right-wing parties are in power. The author analyzes Serbia's relations with Croatia and Slovenia, Hungary's relations with Slovakia and Romania in the context of diaspora policy. The author concludes that a unilaterally implemented diaspora policy is evaluated negatively, if the diaspora policy includes broader objectives than the strengthening of culture and identity.