„Kino rituāla” diskurss trīs Latvijas paaudžu atmiņās

Abstract

Maģistra darba „„Kino rituāla” diskurss trīs Latvijas paaudžu atmiņās” mērķis ir atklāt, kas bija raksturīgs kino apmeklēšanai dažādos laikos un uzzināt, kā laika gaitā transformējas šis izklaides veids. Darba teorētiskajā daļā aplūkotas rituāla un paaudzes izpratnes teorijas, kā arī kino uztveres un atmiņas mehānismi. Pētījuma datu vākšanai izmantota aptaujas metode, kā arī daļēji strukturētas intervijas. Datu apstrāde veikta ar kvalitatīvas kontentanalīzes un vēsturiskās diskursa analīzes palīdzību. Darba nobeigumā ir secināts, ka „kino rituāls” ir kompleksa parādība, kas ietver sevī gan socializācijas, gan izklaides un jaunu emociju gūšanas diskursu. Šis rituāls iezīmē pāreju no ikdienas dzīves pie kāda alternatīvā konteksta, kura ietvaros ikdiena tiek transformēta.

The aim of the Master's thesis „„Cinema-going Ritual” Discourse in the Memories of Three Latvian Generations” is to discover how cinema-going was characterized at various times and learn how this form of entertainment evolved over time. The theoretical part deals with the ritual and generation theories, as well as with film perception and memory mechanisms. The complex methodological approach was used in the paper. Study method, as well as semi-structured interviewing method was used for data collection. Data processing was performed by qualitative content analysis and historical discourse analysis. At the result of the conducted survey it was possible to conclude that „cinema-going ritual” is a complex phenomenon that includes socialization, entertainment and a new emotion-generating discourse. This ritual marks the transition from everyday life to an alternative context within which everyday life is transformed.