Krīžu vadības integrēšana rīcībpolitikas ciklā: Latvijas gadījuma izpēte

Abstract

Darba mērķis bija aplūkot un izvērtēt Latvijas krīžu vadības sistēmas atbilstību teorētiskajai literatūrai, kā arī tās integrēšanu rīcībpolitikas ciklā. Teorētiskajā daļā tika aplūkoti termini – „krīze", „ārkārtas situācija" un „katastrofa", to starpā pastāvošās atšķirības, kā arī vadības principi. Autore metodoloģiskajā daļā katram no trim terminiem izvirzīja noteiktus kritērijus, ar kuru palīdzību turpmāk analizēja plūdus Ogres novadā, kā arī elektrotīklu bojājumus Rēzeknes novadā. Darba gaitā tika secināts, ka šai gadījumā elektrotīklu bojājumi ir uzskatāmi par krīzi, taču plūdi ir klasificējami kā katastrofa no teorētisko kritēriju skatupunkta. Latvijas krīžu vadības sistēma neatbilst pasaules praksei šai jomā.

Atslēgvārdi: krīžu vadība Latvijā, rīcībpolitikas cikls, plūdi Ogres novadā, elektrotīklu bojājumi Rēzeknes novadā.

The aim of this research was to view and assess crisis management system’s conformity to theoretical literature and its integration in policy cycle in case of Latvia. In theoretical part were examined such terms – „a crisis", „an emergency situation" and „a disaster", existing differences between them and also principles of management. The author in the methodological part put forward concrete criterion for each of three terms to analyze floods in Ogre municipality and damage to electricity grid in Rēzekne municipality. Author concluded that damage to electricity grid can call as a crisis but flood falls under the term „disaster" from the theoretical criterion point of view.

Keywords: crisis management in Latvia, policy cycle, flood in Ogre municipality, damage to electricity grid in Rēzekne municipality.