Sociālā identitāte ekspertu un ikdienas mākslas pieredzē un komunikācijā

Abstract

Maģistra darbā pētītas sociālās identitātes un mākslas pieredzes, komunikācijas attiecības. Ikdienā mākslas pieredze veidojas indivīda mijiedarbībā ar vidi, ārējiem resursiem. Maģistra darbā mākslas kognīcijas procesi pētīta vienotā paplašinātā sistēmā, kurā indivīds saistīts ar ārējiem sociālkulturāliem resursiem. Maģistra darba teorētisko pamatu veido empīriskās estētikas, sociālās kognīcijas, sadalītās kognīcijas, paplašinātās psihes un kategorizācijas teorijas. Pētījumā dati vākti, izmantojot aptaujas un tajās ietvertus eksperimentālus uzdevumus. Dati analizēti ar statistikas metodēm un kvantitatīvo kontentanalīzi. Pētījuma gaitā apstiprināta hipotēze, ka paplašinātās mākslas kognīcijas sistēmas noturība, ilgtspēja un komplementaritātes pakāpe dažādās sociālās kopienās un dažādu faktoru ietekmē atšķiras.

Research in my MA thesis research focuses on the relations between social identity, art experience, and communication. Ordinary art experience is constituted in individual’s interaction with his/her environment and non-neural resources. Further, art cognition is analyzed as a process, which takes place in a united, extended system that is constituted by individual and external sociocultural resources. Theoretical framework of the thesis is based on the theories of empirical aesthetics, social cognition, distributed cognition, extended mind and categorization. Data of the research have been collected in using surveys complemented with experimental tasks. Data set has been analyzed with statistical methods and quantitative content analysis. Main research hypothesis has been confirmed: the reliability, durability, and complementarity of the extended system of art cognition differs in various social groups and depends on various factors.