Jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrācijas problēmas sabiedrībā

Abstract

Jau vairākus desmitus gadus cilvēki ar dzirdes traucējumiem tiek uzskatīti par kultūras un valodas minoritāti. Cilvēku ar dzirdes traucējumiem spilgtākā kultūras atšķirība ir zīmju valoda. Zīmju valodai no citām valodām ir viena vienīga atšķirība – skaņu vietā tā izmanto roku kustības, proti, zīmes. Šī valoda tiek uztverta ar redzi, nevis ar dzirdi. Autore šajā darbā analizē tēmu par jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrācijas problēmām sabiedrībā. Autores darba mērķis ir raksturot jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrācijas problēmas sabiedrībā. Autore uzskata, ka no vecumgrupām integrācijas problēmas visvairāk tieši skar jauniešu vecumgrupu, tāpēc darbā tiek aplūkotas jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrācijas problēmas sabiedrībā. Darbs sastāv no trijām nodaļām, no kurām divas ir teorētiski orientētas, bet trešās nodaļas ietvaros tiek veikts empīriskais pētījums. Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkotas tādas tēmas kā dzirdes traucējumi, to cēloņi, jauniešu ar dzirdes traucējumiem komunikācijas iespējas, garīgā veselība, jauniešu ar dzirdes traucējumiem vispārīgās un specifiskās vajadzības, jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrācija sabiedrībā, integrācijas būtība, integrācijas faktori – izglītība, darbs, kultūra, sociālā rehabilitācija kā resurss integrācijas procesā. Savukārt empīriskajā daļā autore mēģina noskaidrot galvenos jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrācijas problēmu cēloņus. Veicot empīrisko pētījumu autore nonāca pie vairākiem vispārīgiem secinājumiem, kā arī apkopoja, pēc autores domām, svarīgākos integrācijas problēmu cēloņus. Šie integrācijas problēmu cēloņi ir invaliditāte, izglītības iestāžu un izglītības programmu trūkums, speciālistu un surdotulku trūkums, zināšanu trūkums, darba devēju neatsaucība, informācijas trūkums, sabiedrības nelabvēlīgā attieksme, informācijas par savām tiesībām trūkums, jauniešu ar dzirdes traucējumiem vēlēšanās apmeklēt pasākumus, kuri ir paredzēti tikai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Kopumā autore uzskata, ka darba mērķi ir sasniegusi, un autorei darba tapšanas laiks ir bijis pieredzes un jaunatklājumu pilns.

Atslēgvārdi: integrācijas problēmas, jaunieši ar dzirdes traucējumiem, eksperti, intervijas.

More than ten years peoples with hearing defects are taken for culture and language minority. People’s with hearing defects the most important culture difference is sign language. Sign language has only one difference from other languages – hands movement replaces voice sounds. Sign language is detected with vision, not with hearing. Author in this work analyses theme about young people with hearing defects integration problems in society. Aim of this work is to characterize young people with hearing defects integration problems in society. Author thinks that from age groups integration problems mainly concern young peoples, that the reason why author in this work describes young peoples integration problems in society. This work considers from three parts, two of these parts are theoretical, but in third part author realize empirical research. In theoretical part author discuss about hearing defects, young people with hearing defects communication possibilities and mental health, young people with hearing defects general and specific needs, young people with hearing defects integration in society, essence of integration, factors of integration – education, work and culture, and about social rehabilitation as a resource of integration. But in empirical part author try to query reasons why young people with hearing defects have integration problems in society. Performing empirical research author came to several conclusions, and summarizes most important reasons of integration problems. Those important reasons of integration problems are invalidity, the lack of education institution and education programs, the lack of specialists and sign interpreter, the lack of knowledge, employer unresponsiveness, the lack of information, negative society’s attitude, the lack of information about their rights, and young people with hearing defects wish to attend only those measures, which are provided only for people with hearing defects. In general author thinks that the aim of work is gained, and in the making this work author attains new experience.

Keywords: integration problems, young people with hearing defects, specialists, interviews.