Laika vērtība un taupīšanas rīcības modeļi: padomju un pēc-padomju laikā

Abstract

Pētījums aplūkoju jautājumu par izmaiņām laika vērtībā un iespējamiem taupīšanas mehānismiem, kurus izmanto indivīds. Lai to noteiktu, veicu salīdzinājumu, kura ietvaros aplūkoju padomju laika un pēc-padomju laika aprakstus literatūrā un cilvēku atmiņu stāstījumus. Šī informācija parāda ikdienas ritmu un cilvēku iespējas izmantot, kontrolēt savu laiku pašiem. Tā, savukārt, parāda laika vērtību ikdienā kopumā. Pētījums liecina par tendenci laika paātrinājumam un tā vērtības pieaugumam mūsdienās. Tāpat kā interviju materiāls liecina par laika taupīšanu un ļauj izšķirt tai raksturīgus uzvedības modeļus indivīdu līmenī. Tie ļauj ikdienas ritmā apvienot vēlamās darbības, neskatoties uz laika trūkumu. Atslēgas vārdi: padomju laiks, pēc-padomju laiks, laika vērtība, laika taupīšana, rīcības modeļi.

This research focus on the question regarding differences in time value and possible time saving mechanisms used by the individual. To realize this, I made comparison of soviet time and post-soviet time in described literature and people memories. This information shows everyday rhythm and human chances to use it, to control the time by their own. It shows value of time in everyday life in general. Research gives a proof of tendency of time acceleration and its value increasing within our days. As interview materials presents individual saving of time and enable recognizing time saving models of action in individual level. These matters permit to join desired actions, in spite of lack of time in everyday rhythm. Key words: soviet time, post-soviet time, time value, time saving, models of action.