Akūtas hipoksijas ietekme uz sirdsdarbības parametru pēcslodzes atjaunošanās dinamiku

Abstract

Hipoksija atstāj pozitīvu efektu uz organisma adaptāciju slodzei. Mehānismi, kā tas notiek, patlaban nav vēl zināmi un ir pētāmi. Tāpēc bakalaura darbā tika novērtēta sirdsdarbības parametru pēcslodzes atjaunošanās ātrās fāzes dinamika akūtas normobāriskas hipoksijas apstākļos pēc veloergometriskas submaksimālas slodzes. Pētījuma rezultāti rāda, ka sirdsdarbības frekvencei (SF) raksturīga monotona atjaunošanās, savukārt sistoles tilpumam (ST) un sirds minūtes tilpumam (SMT) tā kļūst fāziska. No lineārās regresijas vienādojumu slīpumiem, kā arī procentuālās atjaunošanās secināts, ka gan normoksijā, gan hipoksijā ST atjaunojas straujāk, nekā SF, turklāt SMT atjaunošanos būtiskāk ietekmē tieši ST. Hipoksija un slodzes izraisīta hipoksēmija palēnina SF atjaunošanos, taču paātrina ST un SMT atjaunošanos.

Hypoxia has a positive effect on body’s adaptation to the exercise. The mechanism of the adaptation is not clear yet and is therefore subject to the research. The bachelor’s paper studies the dynamics of the fast phase cardiac parameters recovery in acute normobaric hypoxia after veloergometric submaximal exercise. The results of the study show, that postexercise recovery of heart rate (HR) is monotone, however recovery of stroke volume (SV) and cardiac output (CO) tends to be phase-like. The slopes of linear regression equations and the percentage recovery allowed drawing a conclusion that SV recovers faster than HR, and CO is more affected by SV than HR both in normoxia and hypoxia. Hypoxia and exercise-induced hypoxaemia decrease the recovery of HR, but increase the recovery of SV and CO.