Humusvielas kā virsmas aktīvās vielas

Abstract

Darbā pētīta humusvielu (HV) spēja ietekmēt to ūdens šķīdumu virsmas spraigumu, kā arī apstākļus, kas to var izmainīt. Pētījuma veikšanai izmantotas no dažādiem avotiem izdalītas, kā arī ķīmiski modificētas un rūpnieciski ražotas humusvielas. Darba gaitā iegūta atziņa, ka HV piemīt spēja samzināt to ūdens šķīdumu virsmas spraigumu. Spēja izmainīt virsmas spraigumu ir atkarīga no šķīduma pH, temperatūras, kā arī metālu jonu un sāļu koncentrācijas. To, ka HV veido micellāru uzbūvi, nosaka to molekulu amfifīlā daba - molekulas virsmu veidojot hidrofīlām, savukārt, iekšpusi - hidrofobām funkcionālajām grupām. Darba apjoms: 80 lappuses, 50 attēli, 7 tabulas, kā arī atsauces uz 70 literatūras avotiem.

Atslēgvārdi: Humusvielas, virsmas spraigums, molekulu agregāti, virsmas aktīvās vielas

The aim of the bachelor thesis is to study changes in surface activity depending on the origin and properties of humic substances (HS). Humic substances used in the study were isolated from soil, peat and water in Latvia, representing different environments, as well as modified and industrially produced humic materials. Surface tension measurements defined humic substances as surfactants. Surface activity of humic substances affect their concentration, pH, ionic strength, and the presence of certain metal ions. The amphipilic nature of humic substances has given rise to the micellar model for these compounds. HS tend to form the micelle–like aggregates above the critical micelle concentration, and the aggregates can solubilize hydrophobic organic pollutants. Bachelor work contains 80 pages, 50 figures, 7 tables, and there are 70 references.

Keywords: Humic substances, surface tension, micelle–like aggregates, surfactants