Kosu ģints (Equisetum L.) sugu izplatība un ekoloģija Latvijā

Abstract

Kosas (Equisetum L.) ir ķīļlapjveidīgo augu klases pārstāvji. Latvijā savvaļā sastopamas 13 kosu sugas. Autora mērķis darbā “Kosu izplatība Latvijā” ir izstrādāt Latvijā sastopamo kosu sugu izplatības kartes, pārveidot tās uz 10x10 km karšu sistēmā, analizēt to augšanas faktorus, izstrādāt datubāzi ar Latvijā sastopamajām kosu sugām. Maģistra darbā ir ievads, 4 nodaļas, secinājumi un ierosinājumi, kā arī pielikums. Pirmajā nodaļā ir apkopota irnformcija par kosu izplatību pasaulē. Otrajā nodaļā ir darba metodes un uzdevumi. Trešajā daļā ir apkopoti literatūras materiāli par augšanas apstākļiem. Ceturtajā nodaļā ir publicētas un analizētas kartes par izplatību Latvijā. Pielikumā ir datubāzes materiāli. Kopā tika ievākti dati no 4 herbārijiem (Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, K.R.Kuppfera, K.Starca, P.Lakševica) un 3 augu kartotēkām (A.Rasiņa, A.Āboliņas, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta), kā arī no floras saraksta. Ar datu bāzes palīdzību tika izstrādātas kartes, veidoti grafiki par biotopiem. Pētījuma un datu analīzes ilustrēšanai darbā ir ievietotas kartes, grafiskie attēli un tabulas. No izplatītkajām sugām, visvairāk sastopamais biotops ir mežs, kas pārākumu atainoja starp trim sugām. Kosu visizplatītākā ainavzeme ir Piejūras zemiene. Visizplatītākā suga Latvijā ir pļavas kosa (Equisetum pratense).

There are 13 wild horsetail (Equisetum L.) species in Latvia. The aim of the author in the Master’s paper “Distribution of horsetail species in Latvia” is to elaborate distribution maps of horsetail species in Latvia, transform the mapping system to 10x10km sqare net, annalyse the growth indicators, workout a database on all horsetail horsetail species in Latvia. Master’s paper consists of introduction, 4 chapters, conclusion and suggestions, list of literature and annexes. In first chapter there is collected entire information of horsetail distribution in the world. Second chapter consists of methods and tasks. Third is about information about growth conditions. In fourth chapter author publishes distribution maps and makes annalization of them. Annex consists of collected database. Data were collected from 4 herbariums and 3 plant databases. With database relief there were made distribution maps and charts with biotopes. In research process of this paper, charts, graphic figures and maps were included to make this paper more spectacular. From the research it can be concluded that the most popular biotope is forest. It also shows that forest is the most appropriate place of distribution of horsetails. Piejūras lowland is the most widespread by horsetail species. The most widespread specie in Latvia is Equisetum pratense.