Dundagas muižas kultūras mantojuma vērtības sabiedrības, pārvaldības un vietu attīstības kontekstā

Abstract

Bieži kultūras mantojuma pārvaldi uzlūko kā valsts uzdevumu un kā tādu, kas ierobežo personas darbības brīvību. Taču svarīgākie iemesli, kādēļ esošie kultūras pieminekļi ir saglabāti un saglabājami, nav meklējami tajā, ka pārvalde balstoties uz likumdošanu šos pieminekļus aizsargā. Tieši pretēji, katrs atsevišķs cilvēks un vietējā sabiedrība, uzņemoties iniciatīvu rūpēties par saviem īpašumiem un apkārtni, var nodrošināt visilgtspējīgāko kultūras mantojuma saglabāšanu. Pētījumā analizētas līdz mūsdienām saglabājušās Dundagas muižas fiziskās struktūras, vietējo iedzīvotāju kultūras mantojuma vērtības izpratne, kā arī kultūras mantojuma pārvalde pašvaldības un valsts līmenī. Darba noslēgumā sniegti ieteikumi ilgtspējīga un uz iedzīvotāju vērtību integrēšanu kultūras mantojuma pārvaldē balstīta kultūras mantojuma saglabāšanai. Atslēgas vārdi: kultūras mantojums, vērtības, pārvalde, sabiedrības un vietu attīstība.

Cultural heritage management is often seen as government’s task and as restricting the freedom of action. But the most important reasons, why existing cultural monuments are maintained and preserved, are not because the cultural heritage administration has protected them by law. It is each single person and the local community, taking the initiative to take care of their property and the local area, who can provide the most sustainable preservation of cultural heritage. The study analyzes remained Dundagas manor physical structure, local society awareness of cultural heritage and management of cultural heritage at local and national level. Research work resulted in some recommendations for a sustainable cultural heritage management based on the integration of values assigned to the cultural heritage by the local community. Key words: cultural heritage, values, management, community and place development.