Elejas svītas mālainie nogulumi un to veidošanās apstākļi

Abstract

Līdzšinējie Elejas svītas mālaino nogulumu pētījumi ir nepietiekami un raisa diskusiju par augšējā devona Franas un Famenas stāva robežu starp Amulas svītu un to pārsedzošo Elejas svītu. Bakalaura darba mērķis ir sniegt Elejas svītas mālaino nogulumu raksturojumu Kalnamuižas griezumā, precizēt to veidošanās apstākļus un salīdzināt tos ar pagulošo svītu mālainiem iežiem. Dominējošie mālu minerāli pētītajos māliežos ir illīts un illīts-smektīts, hlorīta saturs ir zemāks (< 10%) un niecīgos daudzumos (< 2%) konstatēts kaolinīts. Elejas svītas mālu minerālu sastāvs uzrāda līdzību ar pagulošo Ogres, Stipinu un Amulas svītu sastāvu, bet atšķiras no citu Famenas stāva svītu mālainiem iežiem. Iegūtie rezultāti liecina par baseina regresiju apmēram svītas veidošanās vidū, kā arī sniedz norādes uz iespējamo klimata aridizāciju Elejas laika posmā.

Previous studies of the clayey sediments of the Eleja Formation are insufficient, thus causes discussion about the Upper Devonian Frasnian and Famennian boundary between the Amula Fm below and overlaying Eleja Fm. The aim of this Bachelors thesis is to characterize the clayey sediments of the Eleja Fm from Kalnamuiža section, to clarify their sedimentary environments and to compare them with clayey rocks from underlying formations. The dominant clay minerals in the studied clayey rocks are illite and illite-smectite; chlorite content is < 10%, and a negligible amount (< 2%) forms kaolinite. The clay mineral content of the Eleja Fm shows similarity with the underlying Ogre, Stipinai and Amula fms, but differs from the other Famennian clayey rocks. The results indicate the basin regression took place approximately during the middle of the Eleja time, and suggests possible climate aridity during this time.