Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora difūzā un punktveida piesārņojuma izvērtējums Latvijā no 2006. - 2010. gadam

Abstract

Latvijas lielākie upju baseini – Daugava, Salaca, Gauja, Lielupe, Venta, Irbe, Saka un Bārta, ik gadus ienes lielu daudzumu biogēno elementu Baltijas jūrā, tāpēc darba mērķis bija izvērtēt Nkop un Pkop difūzā un punktveida piesārņojuma avotu slodžu sadalījumu un to ietekmējošos faktorus Latvijas upju baseinos no 2006. – 2010. gadam. Punktveida un difūzais piesārņojums aprēķināts pēc HELCOM izstrādātajām PLC – 5 vadlīnijām, par pamatu ņemot Nkop un Pkop koncentrācijas. Rezultāti parāda, ka biogēno elementu galvenais piesārņojuma avots ir antropogēnais difūzais piesārņojums (86,5 - 90,6 %), kas saistāms ar zemes seguma sadalījumu upju baseinos, bet meža difūzais un punktveida piesārņojums veido nelielu daļu no kopējās upju slodzes. Atslēgas vārdi: kopējais slāpeklis, kopējais fosfors, difūzais piesārņojums, punktveida piesārņojums, Latvija.

Latvian biggest river basins - the Daugava, Salaca, Gauja, Lielupe, Venta, Saka, Irbe and Barta annually brings a large amount of nutrients in the Baltic Sea, so the aim of the thesis is to evaluate quantification of loads of diffuse and point pollution sources of Ntot and Ptot and the relevant influence factors in river basins in Latvia from year 2006 to 2010. The estimation of diffuse and point pollution will be made based on the HELCOM PLC – 5 guidelines using concentrations of Ntot and Ptot. Nutrient major source of pollution from diffuse anthropogenic pollution (86,5 - 90,6 %), which is attributed to land cover types in river basins, but natural diffuse and point source pollution make a small part of the total river load. Keywords: total nitrogen, total phosphorus, diffuse pollution, point pollution, Latvia.