| dc.description.abstract | KOPSAVILKUMS
Vispārīga informācija: Jauni diagnosticēts cukura diabēts pēc transplantācijas ir biežākais komplikācijas veids pēc nieru transplantācijas. Tas ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām un samazinātu nieres transplantātu, un pacienta izdzīvotspēju. Nemodificējams riska faktors, tāds kā, vecums, cilvēku rase, ģenētiskais fons, ģimenes vēsture par diabētu un glikozes ne panesamību, veicina NODAT attīstību. Modificējams riska faktors NODAT attīstībai ir aptaukošana un liekais svars, holesterīns un triglicerīda līmenis, C hepatīta vīrus un citomegalovīrusa infekcija, un imunosupresīvie preparāti. Vadība ietver izmaiņas dzīvesveidā, glikēmijas kontrolē un mikro un makrovaskulāras komplikācijas profilaktiska pārbaudē.
Mērķis: Šī darba mērķis ir novērtēt izplatību un noteikt riska faktorus un to ietekmi uz pēc transplantācijas diabētu starp Latvijas iedzīvotajiem ar orgānu transplantāciju.
Materiāls un metodes: Tika veikta retrospektīva analīze starp pacientiem ar nieru transplantātu no 1976. gada Jūnija līdz 2009. gada Decembrī. Pacienti tiek klasificēti trīs grupās, kas sastāv no pacientiem ar pēc transplantācijas diabētu (1. grupa), pacientiem ar traucēto glikozes līmeni tukšā dūšā (2. grupa) un kontroles grupa (3. grupa).
Rezultāti: No 454 novērtētiem pacientiem, 42 pacientiem (9%) attīstījās pēc transplantācijas diabēts un 7 pacientiem (2%) pēc transplantācijas novēroja traucēto glikozes līmeni tukšā dūšā. Salīdzinot ar pacientiem no kontroles grupas (N = 405), pacienti ar pēc transplantācijas diabētu bija ievērojami vecāki (53 ± 12 gadi, salīdzinot ar 47 ± 14 gadiem, P = 0,003), ievērojams sieviešu pārsvars (57% salīdzinājumā ar 50%, P = 0,002), smagāki (81 ± 20 kg, salīdzinot ar 74 ± 17kg, P = 0,03), ar augstu ĶMI (28 ± 11 pret 26 ± 5, P = 0,028), ar augstu C hepatīta inficēšanās līmeni (17% pret 12%, P <0.001) un ar latento CMV inficēšanās līmeni (21% pret 15%, P <0,001). Turklāt šīs pēc transplantācijas diabēts paaugstināja kardiovaskulārā riska faktoru, ieskaitot ievērojami augsto seruma kopējā holesterīna līmeni (5,69 ± 1,76 pret 5,55 ± 1.31mmol / l, P <0,001) un triglicerīda (2,70 ± 2,06 pret 1,94 ± 1,17 mmol / l, P <0,001). Gan sistoliskais asinsspiediens (142 ± 19 pret 138 ± 20 mmHg) un diastoliskais asinsspiediens (87 ± 10 pret 86 ± 10 mmHg) šiem pacientiem bija paaugstināts, bet p- vērtība bija nenozīmīga.
Imūnsupresantu ietekmē uz pēc transplantācijas diabēta attīstību; tie ir Ciklosporīns (Relatīvais Risks = 1,01, 95% Ticamības Intervāls: 0,71-1,50), Prednizolons (RR = 1,11, 95% TI: 1,02-2,07), Rapamycin (RR = 1,23, 95 % TI: 0,78-1,64), Azatioprīnu (RR = 1,26, 95% TI: 0,72-2,20) un Mikofenolāta mofetils (RR = 0,96, 95% TI: 0.55-1 0,20). Un 19% no pēc transplantācijas diabēta novēroja akūtās tremes, salīdzinot ar 23% kontroles grupā (RR = 0,88, 95% TI: 0,61-1,27).
Secinājums: NODAT augsta biežums ir saistīta ar sākotnēji uzturošo imūnsupresantu terapiju, vecumu, dzimumu, holesterīna un triglicerīdu līmeni, aptaukošanos, C hepatīta un latento CMV infekciju. Riska stratifikācija, agrīna diagnostika un NODAT intervence var samazināt to biežumu, labāku un ilgtermiņa transplantāta uzturēšanos, un samazināt kardiovaskulāro mirstību. | en_US |
| dc.description.abstract | Background: New onset diabetes after transplantation is a common complication of renal transplantation. It is associated with cardiovascular disease and reduced graft and patient survival. Non modifiable risk factors such as age, race, genetic background, family history of diabetes and previous glucose intolerance contribute to the development of NODAT. Modifiable risk factors for development of NODAT are obesity and overweight, elevated cholesterol and triglyceride levels, hepatitis C virus and cytomegalovirus infections and immunosuppressive drugs. Management includes lifestyle modifications, glycemic control and preventive screening for micro and macrovascular complications
Aims: The aim of this project is to estimate the prevalence and to identify the risk factors and their impact on post transplant diabetes in Latvian Transplant Population
Materials and methods: Retrospective analysis of renal transplanted patients between June 1976 and Dec 2009 was performed. Patients are classified in to three groups comprising of post transplant diabetes patients (group 1), post transplant impaired fasting glucose patients (group 2) and the control group (group 3).
Results: Out of 454 patients assessed, 42 patients (9%) developed post transplant diabetes and 7 patients (2%) had post transplant impaired fasting glucose. Compared to patients in control group (N= 405) patients with post transplant diabetes were significantly older (53±12 compared to 47±14 years, P =0.003), more female predominance (57% compared to 50%, P = 0.002), heavier (81±20Kg compared to74 ± 17kg, P=0.03) with high BMI (28±11 vs. 26±5 mL/min/1.73m2 P=0.028), higher rate of hepatitis C infection (17% vs. 12%, P <0.001) and Latent CMV infection (21% vs. 15%, P <0.001). In addition, these post transplant diabetes patients had increased cardiovascular risk factors including significantly higher total serum cholesterol (5.69 ± 1.76 vs. 5.55 ± 1.31mmol/l P<0.001) and triglycerides level (2.70±2.06 vs. 1.94±1.17 mmol/l, P<0.001). Both systolic blood pressure (142±19 vs. 138±20 mmHg) and diastolic blood pressure (87±10 compared to 86±10 mmHg) were high in these patients but p value wasn’t significant.
The impact of immunosuppressive agents for development of post transplant diabetes, Cyclosporine (Relative Risk= 1.01, 95% CI: 0.71-1.50), Prednisolone (RR=1.11, 95% CI:1.02-2.07), Rapamycin (RR=1.23, 95% CI: 0.78-1.64), Azathioprine (RR=1.26, 95% CI: 0.72-2.20) and Mycophenolate mofetil (RR=0.96, 95% CI:0.55-1.20). The 19% of post transplant diabetes had acute rejection compared to 23% in the control group (RR=0.88, 95% CI: 0.61-1.27).
Conclusion: High incidences of NODAT are associated with immunosuppressant therapy, increasing of age, gender, cholesterol and triglyceride level, obesity and hepatitis C infection, latent CMV infection. Risk stratification, early diagnosis, and intervention of NODAT may lead to reduced incidence, better long-term graft survival and decreased cardiovascular mortality. | en_US |
