Izglītības loma žurnālistikā: redakciju darbinieku vērtējums

Abstract

Bakalaura darba „Izglītības loma žurnālistikā: redakciju darbinieku vērtējums” mērķis - uzzināt, vai tiešam, lai kļūtu par žurnālistu un profesionāli, ir vajadzīga speciālā izglītība. Lai sasniegtu darbā izvirzītu mērķi, tika veiktas padziļinātās intervijas ar dažādu dienas laikrakstu nodaļu vadītajiem. Pētījumu papildina praktizējošo žurnālistu, kuri beiguši vai mācās LU Sociālo zinātņu fakultātē, atbildes. Darbs sastāv no 3 daļām. Teorētiskā daļā ir paskatīti tādi jēdzieni kā profesionālisms un to ietekmējošie faktori, žurnālista profesionālās lomas, žurnālista darbu ietekmējoši faktori. Metodoloģiskā daļā ir izklāstīta pētījumā izmantotā pētnieciskā metode un pamatojums tās izvēlei, kā arī piedāvāts respondentu saraksts. Apkopojoši – analītiskā daļā ir atspoguļoti interviju rezultāti, tiek salīdzināti respondentu uzskati, piedāvāti autores komentāri.

The main task of the bachelor'swork is to find out if professional education is really necessary to be a good journalist. The bachelor's work consists of 3 parts: theoretical, methodological and analytical. The theoretical part provides theoretical background about perceptions of the concept of professionalism, proffesional roles of journalists, the factors that influence their work. The methodological part gives some insight into method, which is used for research — grounded theory. It is one of the most influential models for coding qualitative data, pioneered by Barney Glaser and Anselm Strauss. The analytical part explores variables considered in the theoretical part of the work, from the perspective of head of departments and LU Social sciences faculty students were also interviewed. Results of the interviews were analyzed and compared.