Sociālās kustības Grieķijā: anti-sistēmiskās kustības

Abstract

Darbā ar nosaukumu “Sociālās kustības Grieķijā: anti-sistēmiskās kustības” tiek aplūkotas trīs vadošās anti-sistēmiskās kustības Grieķijā: anarhistu kustība, neo-nacistu kustība un neo-komunistu kustība. Šīs kustības var uzskatīt par stabilākajām anti-sistēmiskajām kustībām uz Grieķijas politiskās skatuves, jo ikviena no tām darbojas vismaz desmit gadus, tām ir noteikta struktūra un mērķi, kā arī to izmantotās metodes ir izteikti vērstas pret valdošo varu un tās struktūrām, piemēram, policiju. Darba mērķis ir izpētīt Grieķijas anarhistu, neo-nacistu un neo-komunistu sociālo kustības un noskaidrot, vai šo kustību darbība iederas jauno sociālo kustību analīzes rāmjos. Attiecīgi pētnieciskais jautājums, uz kuru tiek meklēta atbilde darba gaitā, ir: „Kāda teorētiskā skatījuma ietvaros var klasificēt Grieķijas anti-sistēmiskās sociālās kustības, kā arī novērtēt to darbību?”

In this paper called „Social movements in Greece: anti-systemic movements” three leading anti-systemic movements in Greece are viewed: anarchist movement, neo-communist movement and neo-nazi movement. Particular movements can be considered as the most stable anti-systemic movements in the Greek political scene, as each of them is active at least for ten years, they have a definite structure and purposes, as well as their methods are clearly directed against the ruling power and its structures, for example, against the police.

The goal of the paper is to explore Greek anti-systemic social movements and to find out whether the movements fit in the analytical framework of new social movements. Respectively, the research question of the paper is – Which theoretical view is the most suitable to classify Greek anti-systemic social movements as well as to assess their performance?