Prezidenta Vladimira Putina ietekme uz politisko procesu Krievijas Federācijā pirmo divu prezidentūras termiņu laikā: 2000 – 2008 gados

Abstract

Krievijas politiskais režīms pēc PSRS sabrukuma ir piedzīvojis lielas pārmaiņas un satricinājumus. Vladimirs Putins, kļūstot par jauno valsts prezidentu uzsāka strauju valsts un politiskās centralizācijas kursu, kurš rietumos un Krievijas opozīcijas starpā tiek uztverts kā virzība uz autoritārismu. Darba gaitā tika analizēti teorētiski darbi par dažādiem režīmiem, kā arī notikumi Krievijas politiskajā dzīvē, izmantojot politisko apskatnieku grāmatas publikācijas presē un interneta resursus – īpašu uzmanību pievēršot starptautisko aģentūru datiem. Secinājumos autors konstatēja, ka, balstoties uz šo metodoloģiju, Krievija ir atzīstama par hibrīdrežīmu visos punktos, jo situācija ir pasliktinājusies visās apskatītajās sfērās, ja to vērtē pēc mūsdienu demokrātijas pieņemtajiem kritērijiem. Atslēgvārdi: Vladimirs Putins, hibrīdrežīms, Krievija, demokrātija.

The political regime in Russia after the collapse of the USSR has experienced significant changes and upheavals. The new President of the Russian Federation Vladimir Putin initiated a rapid centralization of the state and political course, which is perceived in the West and among Russian opposition as move towards authoritarianism. In the thesis various theoretical works about different political regimes were analyzed, as well events in Russia's political life, with particular attention to the data of international agencies. In the conclusions the author ascertained that Russia should be considered as hybrid regime in all the points because the situation has worsened in all spheres as compared to the universally adopted criteria of democracy. Keywords: Vladimir Putin, hybrid regime, Russia, democracy.