Komunikācijas stratēģiju salīdzinājums starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Ģenerālprokuratūru un Valsts policiju

Abstract

Pētāmā problēma ir Latvijas sabiedrības salīdzinoši zemais uzticības līmenis publiskās administrācijas institūcijām uz Eiropas Savienības valstu fona, ko ir ietekmējis gan institūciju tēls sabiedrībā, gan arī sabiedrības personiskā saskarsme ar institūcijām. Šajā pētījumā tiks salīdzinātas trīs publiskās administrācijas institūciju- Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas komunikācijas stratēģijas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik efektīva komunikācija pastāv starp minētajām valsts institūcijām un iedzīvotājiem un kā šo komunikāciju būtu iespējams uzlabot jeb padarīt efektīvāku. Lai šo mērķi sasniegtu, autore ir izmantojusi kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījuma metodi.

The research problem is the level of the trust of institutions of Latvian society in the public administration institutions which is relatively low against the background of the European Union. The level of the trust in institutions is affected by both, their public image as well as the personal interaction between individuals and institutions. In this research the author has compared the communication strategies of three public administration institutions – The Corruption Prevention and Combating Bureau, The Prosecutor General Office and The State Police of Latvia. The goal of the research is to investigate communication efficiency between these three institutions and society and to propose the way how to improve it or make it more efficient. To achieve the goal the author of the research has applied quantitative and qualitative research methods.