Eiropas Savienības nosacītība un pretkorupcijas rīcībpolitiku ieviešana Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā

Abstract

Darba izpētes jautājumi bija, kā ES nosacītība ietekmēja pretkorupcijas pasākumu ieviešanu un korupcijas līmeņa izmaiņas Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā, kādēļ noteiktas valstis ir efektīvāk īstenojušas ES pretkorupcijas nosacījumus? Darba hipotēze - ES nosacītības efektivitāte palielinās līdz ar lielāku skaitu racionālā institucionālisma izvirzīto starptautisko un iekšzemes faktoru realizēšanos. Tika atklāts, ka ES nosacītība ir visefektīvāk ietekmējusi pretkorupcijas pasākumu ieviešanu Lietuvā un Latvijā, un pēc korupcijas līmeņa arī bijis vislielākais progress, skaidrojot, ka uz tām ES varas asimetrija darbojās spēcīgāk, tika piešķirti lielāki starpposmu labumi, un to valdībām bija mazākas nosacījumu pieņemšanas izmaksas. Nobeigumā tika secināts, ka ir rastas atbildes uz izpētes jautājumiem un izvirzītā hipotēze ir pierādīta.

Research questions were how EU conditionality influenced implementation of anticorruption measures and changes in level of corruption in Latvia, Lithuania, Poland, Slovakia, why some states have implemented EU conditions more effectively? The hypothesis was – the effectiveness of EU conditionality is greater when more international and domestic factors of rational institutionalism are materialized. It was found out that EU conditionality has been the most effective in implementation of anticorruption policies in Lithuania and Latvia, and in terms of level of corruption it was also the biggest progress. EU power asymmetry was stronger there, they got larger intermediate rewards, domestic costs of adopting rules for their governments were smaller. It was concluded that the research questions are answered and the hypothesis is confirmed.