Maigās varas resurss kultūras sakari: starpkultūru komunikācijas aspekts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecībās (2012–2014)

Abstract

Šī bakalaura darba „Maigās varas resurss kultūras sakari: starpkultūru komunikācijas aspekts Latvijas republikas un Krievijas Federācijas attiecībās (2012-2014)” mērķis ir apzināt un novērtēt kā un cik lielā mērā Latvijas un Krievijas kultūras sakariem piemīt maigās varas potenciāls un kā to ir mainījusi Krievijas stingrās varas realizācija. Apskatītas nozīmīgākās starptautisko attiecību skolas. Tiek iepazīstināts ar Džozefa Naija maigās varas teoriju, ietverot arī dažādu autoru viedokļus par maigās varas instrumentiem un to nozīmi starpvalstu attiecībās un kultūras sakaros. Kā pētnieciskās metodes izmantotas 10 daļēji strukturētas intervijas ar Latvijas kultūras darbiniekiem, kuri sadarbojas vai ir sadarbojušies ar Krievijas kultūras darbiniekiem un anketēšana topošo kultūras darbinieku vidū, kuri studē Latvijas Mākslas Akadēmijā, Latvijas Kultūras Akadēmijā. Darbs sastāv no trīs daļām – teorijas, metodoloģijas un empīrijas. Secināts, ka Latvijas un Krievijas kultūras sakari un starpkultūru komunikācija var tikt izmantota kā maigās varas instruments no Krievijas Federācijas puses, kā arī tas, ka šīs sadarbības ietvaros jau vērojami Krievijas Federācijas realizētās maigās varas efekti.

Atslēgvārdi: maigā vara, kultūra, Latvija, Krievija, starpkultūru komunikācija.

The aim of this Bachelor’s paper „Cultural relations as a resource of soft power: Intercultural communication aspects in relations between the Republic of Latvia and Russian Federation (2012–2014)” is to identify and assess how and to what extent the Latvian-Russian cultural relations have soft power potential and how it has changed by Russia’s military power use in Ukraine. The major schools and approaches of international relations are viewed. The main theoretic approach is Joseph Nye’s soft power concept, including different authors’ opinion about the soft power tools and their role in cross-border and cultural relations. As the research methods author used semi-structured interviews with Latvian culture workers who cooperate or have cooperated with Russian culture workers and survey of prospective culture employees who study at the Art Academy of Latvia and Culture Academy of Latvia. The paper consists of three sections – theoretical, methodological and empirical one. It is concluded that the Latvian-Russian cultural exchanges and intercultural communication can be used as a soft power tool of the Russian Federation side, and that this cooperation is already observed in the Russian Federation sold soft power effects.

Keywords: soft power, culture, Latvia, Russia, intercultural communication