Jauniešu vientulības izjūtas, jūtīguma pret atraidījumu un sociālās izvairīšanās savstarpējās attiecības

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas attiecības starp vientulības izjūtu, jūtīgumu pret atraidījumu un sociālo izvairīšanos, un gūt plašāku ieskatu par to, kā šie mainīgie mijiedarbojas. Lai to noskaidrotu, tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas attiecības starp vientulības izjūtu, jūtīgumu pret atraidījumu un sociālo izvairīšanos. Tika uzdoti divi pētījuma jautājumi: vai sociālā izvairīšanās ir mediators attiecībās starp jūtīgumu pret atraidījumu un vientulības izjūtu un vai jūtīgums pret atraidījumu ir mediators attiecībās starp vientulības izjūtu un sociālo izvairīšanos? Pētījumā piedalījās 207 respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem (M = 21,35, SD = 1,81), 77,29 % sievietes. Vientulības izjūta tika noteikta, izmantojot UCLA Vientulības skalu (Russell, 1996, adaptācija latviešu valodā, Perepjolkina, 2009), jūtīgums pret atraidījumu tika mērīts ar Jūtīguma pret atraidījumu aptauju, Pieaugušo versiju (A-RSQ) (Downey, 2014), Sociālā izvairīšanās tika mērīta ar sociālās izvairīšanās un distresa aptaujas (SADS) izvairīšanās apakšskalu (Watson & Friend, 1969). Rezultāti apstiprināja hipotēzi un parādīja, ka sociālā izvairīšanās ir daļējs mediators attiecībās starp jūtīgumu pret atraidījumu un vientulības izjūtu, bet jūtīgums pret atraidījumu nebija statistiski nozīmīgs mediators attiecībās starp vientulības izjūtu un sociālo izvairīšanos.

The aim of the research was to investigate if there are statistically significant relationship between loneliness, rejection sensitivity and social avoidance and to get more insight about interaction of these variables. To find it out, it was hypothesized that there are statistically significant positive relationship between loneliness, rejection sensitivity and social avoidance. Two research questions were asked: whether relationship between rejection sensitivity is mediated by social avoidance and whether relationship between loneliness and social avoidance is mediated by rejection sensitivity? In study participated 207 respondents aged from 18 to 25 years (M = 21,35, SD = 1,81), 77,29 % women. Loneliness was assessed using UCLA Loneliness Scale, Version 3 (Russell, 1996, adaptation in Latvian language, Perepjolkina, 2009), rejection sensitivity was measured by Rejection Sensitivity Questionnaire, Adult version (A-RSQ) (Downey, 2014), to assess social avoidance Social Avoidance subscale of Social Avoidance and Distress Scale (SADS) (Watson & Friend, 1969) was used. Results confirmed hypothesis and also indicated that social avoidance is partial mediator in relationship between rejection sensitivity and loneliness, but rejection sensitivity is not staticticly significant mediator in relationship between loneliness and social avoidance.