Laimes izjūtu veicinošo stratēģiju izmantošanas ietekme uz subjektīvās labklājības rādītājiem

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmās laimes izjūtu paaugstinošās stratēģijas un realizēt eksperimentālu pētījumu, lai noskaidrotu vai pēc dalības 4 nedēļu ilgā laimes izjūtu paaugstinošu stratēģiju intervencē būs vērojama laimes izjūtas līmeņa paaugstināšanās. Pētījumā piedalījās 145 respondenti (kontroles grupa n=75, eksperimentālā grupa n=70) vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Eksperimentālās grupas dalībnieki 4 nedēļu garumā realizēja laimes izjūtu paaugstinošās stratēģijas. Abās grupās tika veikti subjektīvās laimes izjūtas mērījumi pirms un pēc dalības pētījumā. Izmantotais instrumentārijs – Subjektīvās laimes skala. Pētījuma rezultāti liecina, ka ir vērojamas statistiski nozīmīgas, pozitīvas izmaiņas laimes izjūtas radītājos pēc dalības laimes intervencē eksperimentālajā grupā (W+=415,50). Var izvirzīt pieņēmumu, ka dalība laimes intervencē ir paaugstinājusi subjektīvās laimes izjūtas eksperimentālajā grupā līmeni. Kontroles grupas laimes izjūtas līmeņa rādītājos nav statistiski nozīmīgu izmaiņu (t = - 0,80). Būtiski, ka nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp kontroles un eksperimentālās grupas pirmajiem mērījumiem, kas liecina, ka grupu laimes izjūtas līmenis eksperimenta sākumā ir bijis līdzīgs.

The aim of the Bachelor's was to summarize currently known happiness enhancing strategies and to conduct an experimental study to discover if the participation in 4-week happiness enhancing strategy intervention will boost the level of happiness scores in a subject taking the experiment. The study included 145 respondents (control group n= 75, experimental group n= 70) from the age of 18 to 74 years. The experimental group members were subjected to 4 weeks happiness enhancing strategies. Both group’s measurements were obtained before and after participating in the study. The used measures - Subjective happiness scale. The results of the study in the experimental group shows that there is a statistically significant, positive changes in Subjective happiness scale’s scores after participating in a happiness intervention (W+=415,50). This suggests that the participation in happiness enhancing intervention has raised the level of subjective happiness. There are no statistically significant changes in Subjective happiness scale’s scores in control group (t = - 0,80). It is important to highlight that there was statistically no significant difference between the control and experimental group first measurements – both groups Subjective happiness scale’s scores at the beginning of the experiment was similar.