Māla fizikālās un ķīmiskās īpašības un perspektīvas izmantošanas iespējas vides atveseļošanā Latvijā

Abstract

Māli ir Zemes garozā izplatītākie nogulumieži, kas tos padara par iespējami lētu un plaši pieejamu izejvielu izmantošanai dažādās tautsaimniecības nozarēs. Tā kā tiem piemīt labas sorbcijas un jonu apmaiņas īpašības, tos var pielietot kā materiālu vides atveseļošanas tehnoloģijās. Darbā, izmantojot modernas analītiskās metodes, ir pētīti Latvijā retāk sastopamo juras un triasa sistēmu māli dabiskā un modificētā ar hidroksilapatītu un dzelzs hidroksīdu veidā, lai izzinātu perspektīvas to izmantošanai sorbentu ražošanā. Tika noteikts fizikāli ķīmisko īpašību komplekss, un veikti arsēna savienojumu un metilēnzilā sorbcijas testi. Pētītie Latvijas māli, kas modificēti ar dzelzs hidroksīdu, uzrāda labākas katjonu apmaiņas kapacitātes, īpatnējās virsmas rādītājus, kā arī augstāku krāsvielas un arsēna sorbcijas kapacitāti, tādējādi pierādot iegūto sorbentu izmantošanas efektivitāti.

Clays are the most abundant sedimentary rocks on Earth that are widely available and cheap material. Clays possess high sorptive and ion exchange capacity that are useful in environmental remediation with high potential for innovative use. The research provides physicochemical properties of relatively rare Jurassic and Triassic clay, clay mineral analogues present in them in pure forms as well as modified with iron hydroxide and hydroxyapatite by using modern analytical methods. For perspective application evaluation, arsenic and methylene blue sorption tests were performed. Natural clay modified with iron hydroxide inherits significantly increased ionic exchange capabilities, increase in specific surface area, sorption capacity of cationic dyes thus proving effective arsenic sorption ability.