Žurnālista un viņa tiesību sargāt avotus definīcija Eiropas un starptautiskajās tiesībās

Abstract

Darba ietvaros autors pēta, kā mūsdienu starptautiskajās cilvēktiesībās ir definēts žurnālists. Autors konkrēti izvērtē divas žurnālista definēšanas teorijas, kuras sastopamas valstu un tiesu praksē. Pirmā ir institucionālā teorija, kas nosaka, ka žurnālistam jābūt saiknei ar profesionālu mediju vai žurnālistu organizāciju. Otrā ir funkcionālā teorija, kas nosaka, ka ikviena persona, kura pilda žurnālista funkcijas, būs žurnālists. Tāpat autors pēta, vai žurnālista galveno privilēģiju - tiesības sargāt informācijas avotus - var iegūt arī personas, kuras nav žurnālisti, vai tomēr starptautiskajās tiesībās šo privilēģiju piešķir tikai žurnālistam. Autors secina, ka pasaulē ir starptautiski nostiprinājusies žurnālista loma un svarīgums sabiedrības informēšanā un demokrātijas veicināšanā. Tāpat ir starptautisiki atzītas žurnālista tiesības sargāt savus avotus. Tomēr nepastāv vienotas nostājas par to, vai ikviena persona, kas veic žurnālista funkcijas, tiks atzīta par žurnālistu un varēs iegūt avotu aizsardzības privilēģiju. Neskatoties uz to, autors secina arī to, ka ir vērojama tendence virzīties uz funkcionālo definīciju žurnālista definēšanā, kā arī piešķirt avotu aizsardzības privilēģiju personām, kas ikdienā nestrādā profesionālā medijā un nav biedrs nevienā žurnālistu organizācijā.

Atslēgas vārdi: žurnālists, vārda brīvība, preses brīvība, institucionālā definīcija, funkcionālā definīcija, tiesības sargāt avotus, avotu aizsardzības privilēģija, vairogu likumi

This paper focuses on the issue of what defines a journalist in international human rights law. The author evaluates two leading theories on defining journalism. The first being the institutional definition, meaning that a journalist is a person who is affiliated with a professional media company or a journalists' association. The second being the functional definition, meaning that a journalist is anyone, who is involved in journalism activities and affairs. Additionally, the author focuses on whether a journalist's most important privilege - the right to protect his sources - is conditional upon whether the person is deemed as a journalist, or this privilege can be acquired by anyone. The author concludes that the journalist's role in informing the society and maintaining democracy is recognised internationally. Also, the right for journalists to protect their sources is equally recognised. The author however concludes that there is no universally accepted approach on how to define what is a journalist, and who can obtain the source protection privilege. Nevertheless, a tendency can be seen where the international practice is shifting towards the functional definition, as well as affording the source protection privilege to persons, who do not work in a professional news organisation or are not members of a journalists' association.

Keywords: journalist, freedom of expression, freedom of the press, institutional definition, functional definition, right to source protection, source protection privilege, shield laws