Virsnieru incidentalomu diagnostikas un terapijas taktika Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un to atbilstība starptautiski pieņemtām vadlīnijām

Abstract

KOPSAVILKUMS

Ievads. Virsnieru incidentaloma (VI), kas ir nejauši radioloģiski konstatēts virsnieru veidojums, mūsdienās ir kļuvusi par diezgan bieži sastopamu klīnisku problēmu. Viens no galvenajiem uzdevumiem VI gadījumā, ir atpazīt un ārstēt nelielo daļu veidojumu, kas ir hormonāli aktīvi un var radīt draudus pacienta veselībai. Mērķis. Šī pētījuma mērķis ir iepazīties ar to kādas laboratoriskās diagnostiskas metodes tiek izmantotas virsnieru incidentalomu hormonālās aktivitātes izvērtēšanai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), kā arī ar to kādas ārstēšanas rekomendācijas tiek sniegtas pacientiem pēc VI hormonālās un radioloģiskās izvērtēšanas un rezultātā salīdzināt šīs diagnostiskas un ārstēšanas taktikas atbilstību starptautiski pieņemtām vadlīnijām. Materiāli un metodes. Pētījumā tik iegūta informācija no pacientu slimību vēsturēm, kuri tika stacionēti PSKUS, lai veiktu virsnieru incidentalomu hormonālo izvērtēšanu un saņemtu attiecīgās ārstēšanas rekomendācijas, periodā no 2006. gada līdz 2013. gada 1. maijam. Rezultāti. Kopumā pētījumā tika iekļauti 84 pacienti – 63 sievietes un 21 vīrietis. Vidējais pacientu vecums stacionēšanas brīdī bija 57,6 (±11,0) gadi. Kortizola sekrēcijas izvērtēšana kopumā tika veikta 67 no 84 pacientiem, lai gan pētījumā izmantotās vadlīnijas norāda, ka tā būtu jāveic visiem pacientiem. Vadlīnijas arī norāda, ka VI gadījumā kortizola izvērtēšanu vajadzētu veikt izmantojot 1mg deksametazona supresijas testu vai nakts kortizola noteikšanu. Savukārt pētījumā šie testi kopumā tika veikti tikai 34 no 67 pacientiem. Aldosterona sekrēcijas izvērtēšanu vadoties pēc vadlīnijām būtu jāveic tikai pacientiem ar VI un arteriālu hipertensiju (AH). Pētījumā AH tika konstatēta 65 no 84 pacientiem, bet aldosterona sekrēcijas izvērtēšana tika veikta tikai 46 no 65 pacientiem. Rekomendētais tests PA izvērtēšanai ir ARR aprēķināšana, kuru var veikt nosakot plazmas aldosterona koncentrāciju un plazmas renīna rādītāju. Pētījumā šie abi laboratoriskie rādītāji tika noteikti tikai 34 no 46 pacientiem. Kateholamīnu sekrēcijas izvērtēšana arī tiek rekomendēta visiem pacientiem, bet pētījumā tā tika veikta 74 no 84 pacientiem. Pētījumā visplašāk izmantotais kateholamīnu izvērtēšanas tests, bija frakcionēto kateholamīnu noteikšana 24 stundu urīnā, veikts 69 no 74 pacientiem, kas izvērtēšanas tests vadlīnijā netiek rekomendēts. Secinājumi. Rezultātā var secināt, ka kortizola un aldosterona sekrēcijas izvērtēšana nav veikta aptuveni ceturtdaļai pacientu, kam tā bija indicēta. Gandrīz pusei pacientu, kam kortizola sekrēcijas izvērtēšana tika veikta, tā nebija veikta adekvāti. Adekvāta PA skrīninga diagnostika tika veikta 34 pacientiem. Kateholamīnu sekrēcijas izvērtēšana tika veikta 90% pacientu. Diemžēl lielākai daļai pacientu tā tika veikta izmantojot testu, kas nav rekomendēts vadlīnijā. -

SUMMARY Introduction. Adrenal incidentaloma, which is adrenal mass discovered accidentally during a radiological examination, has become a common clinical problem. One of the most important challenge that is related to adrenal incidentaloma is to discover and treat small portion of adrenal masses that is hormonal active and can cause threat to patients health. Objective. Aim of this research is to learn what kind of diagnostic methods are used for adrenal incidentaloma’s hormonal evaluation in Pauls Stradins Clinical University Hospital and to learn what kind of treatment recommendations patients receive after hormonal and radiologic evaluation and in the end comapre used diagnostic and treatment tactics to international accepted guidelines. Methods. Data for research were obtained from patients case reports, who were hospitalized from 2006 till May 1, 2013 to get adrenal incidentaloma’s hormonal evaluation and treatment recommendations. Rezults. In total 84 patients were included in this study, 63 were females and 21 were males. At the hospitalization time avarge age of the patients were 57,6 (±11,0) years. Cortisol secretion evaluation was performed on 67 of 84 patients, although guideline recommends this hormone evaluation to all patients with adrenal incidentaloma. As cortisol secretion evaluation tests guidelines recommend 1mg dexamethasone supression test or late night cortisol test. Whereas in study these tests in total were performed only on 34 of 67 patients. Aldosterone secretion evaluation according to guidelines is indicated only for patients with adrenal incidentaloma and arterial hypertension. In study arterial hypertension was discovered in 65 patients, but aldosterone secretion evaluation was performed on 46 of 65 patients. The recommended aldosterone secretion evaluation test ir aldosterone-renin ratio calculation, but to do that it is necessary at first to measure plasma aldosterone concentration and plasma renin indicator. In study both of these laboratory indicators were measured only in 34 of 46 patients. Catecholamines secretion evaluation is also recommended for all patients with adrenal incidentaloma but in the study it was performed on 74 of 84 patients. In study the most widely used catecholamines secretion evaluation tests was measurement of fractionated catecholamines in 24 hour urine, which was performed on 69 of 74 patients. This test is not recommended in guidelines. Conclusion. Cortisol and aldosterone secretion evaluation was not performed on 1/5 of patients who had indications. Almost half of the patients cortisol secretion evaluation was performed inadequately. Adequate aldosterone secretion evaluation was performed on 34 patients. Catecholamine secretion evaluation was performed on 90% patients. Unfortunately in most of the patients it was preformed using test which is not recommended in guidelines. -