Nacionālā identitāte dziesmu un deju svētku rituālā: Kanādas "Daugavas Vanagu" deju kopas "Daugaviņa" dalībnieku atmiņu analīze par Vispārējiem XX Latviešu Dziesmu un X Deju svētkiem

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot Kanādas "Daugavas Vanagu" deju kopas "Daugaviņa" nacionālās identitātes diskursus, pētot mutvārdu atmiņas par Vispārējo XX Latviešu Dziesmu un X Deju svētku rituālu. Teorijā aplūkots ideoloģijas, nacionālisma, nācijas un nacionālās identitātes, rituālu un svētku definējums. Vēstures konteksta daļā iztirzāta pētījumā aplūkotā laika perioda politiskā situācija un raksturota Dziesmu svētku vēsturiskā attīstība. Mutvārdu vēsture izmantota, uzklausot 11 „Daugaviņas” dalībnieku atmiņas, savukārt ar diskursa vēsturisko analīzi iegūti pētījuma rezultāti. Tie liecina, ka svētkus respondenti visizteiktāk diskursīvi atzīst par "svētceļojumu" un "jaunu sākumu", kas rada jaunas vērtības. Atslēgvārdi: identitāte, Dziesmu un Deju svētki, "Daugaviņa”, trimda, mutvārdu vēsture, diskursa vēsturiskā analīze.

The aim of this study is to address identity discourses within oral history memories about Latvian XX Song and X Dance festival, shared by Latvian Relief Society of Canada "Daugavas Vanagi" folk and dance group "Daugavina". The theoretical part defines ideology, nationalism, nation and national identity, ritual and celebration. Context part deals with political situation of the period examined in the study and history of the festival. Oral history was analysed by conducting 11 interviews with members of "Daugavina". Results are obtained using discourse historical approach. Results show that respondents discoursively consider the festival as "pilgrimage" and "new beginning” and it creates new values. Key terms: identity, Latvian Song and Dance festival, "Daugavina”, exile, oral history, discourse historical approach.