Pēctraumas stresa simptomātika un tās pārvarēšanas stratēģijas operatīvās reaģēšanas dienestu darbiniekiem

Abstract

Šī darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības starp pēc traumas stresa simptomu izpausmēm un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu un Pašvaldības policistu grupās kā arī, vai pastāv atšķirības starp grupu korelāciju saistībām. Pētījumā, kopumā, piedalījās N = 74 operatīvās reaģēšanas dienestu darbinieki, kuri atrodas aktīvajā dienestā ar minimālo darba stāžu, 1 gads. Respondentu grupās tika anketēti n = 47 Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un n = 27 Pašvaldības policisti. Lai noteiktu, kādi pēc traumas stresa simptomi izpaužas un kādas stresa pārvarēšanas stratēģijas izmanto abu grupu pārstāvji, pētījumā tika izmantotas Traumas simptomu (TSI) un Stresa pārvarēšanas stratēģiju (COPE) aptaujas. Veicot aprēķinus noskaidrojās, ka starp vienu un to pašu simptomu un stresa pārvarēšanas stratēģiju, abās grupās, nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības. Policistu grupā tika konstatētas četras dažādas korelācijas starp stresa simptomiem un izmantotajām stresa pārvarēšanas stratēģijām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi uzrādīja spēcīgākas traumatisku simptomu izpausmes un tendenci, vairāk izmantot stresa pārvarēšanas stratēģijas, nekā Pašvaldības policisti.

The aim of this research is to find out the correlation between symptoms of post traumatic stress and the choice of strategies for handling it in Emergency and Police departments. The Author also researches whether there are differences between group correlations. 74 (N =74) persons from Emergency and Police departments took part in the research; all of them were in active service minimum for one year. Respondent groups consisted of 47 (N = 47) medical persons from Emergency department and 27 (N= 27) policemen from Police department. In order to find out what post traumatic stress symptoms appear and what strategies are used by representatives from both groups, the Author used the following surveys: Trauma Symptom Inventory (TSI) and The COPE Inventory (COPE). After calculating and evaluating the results, the Author found out that there are no significant statistical differences between stress coping strategies for respondents from different groups with the same symptoms. However the Author discovered four different correlations between stress symptoms and used stress coping strategies in Police staff respondent group. The responses from Emergency medical staff showed stronger traumatic symptoms. The Author also discovered that Emergency medical staff used more stress coping strategies than Policemen.