Subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm

Abstract

Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm. Pētījumā piedalījās 248 respondenti – 124 vīrieši un 124 sievietes (M=30,92, SD=8,49), kuri elektroniski aizpildīja divas aptaujas – Subjektīvās laimes skalu un draudzības funkciju aptauju, kā arī atbildēja uz jautājumiem par sevi un saviem sociālo tīklu lietošanas paradumiem. Rezultāti norāda uz atšķirībām respondentu draudzības funkciju novērtējumā trīs dažādu veidu draugiem: (1) draugiem, kuri tiek satikti ikdienas dzīvē (reāli draugi); (2) draugiem, kuri iepriekš satikti klātienē, tomēr dažādu apstākļu dēļ komunikācija tiek uzturēta sociālajos portālos (attālināti draugi); (3) draugiem, kuri iepazīti internetā, un arī komunikācija notiek tikai internetā (interneta draugi). Vairākās attālinātu draugu un interneta draugu draudzības funkciju novērtējuma skalās pastāv atšķirības sieviešu un vīriešu grupās. Lai gan pozitīva saistība vērojama starp visām draudzības funkciju novērtējuma skalām, reāliem draugiem, kā arī vairākām attālinātu draugu draudzības funkciju novērtējuma skalām, tikai viena no skalām statistiski nozīmīgi prognozē subjektīvās laimes izjūtu. Pozitīva saistība vērojama starp atbildēm par sociālo tīklu lietošanu. Negatīva korelācija vērojama starp to, cik daudz laika cilvēki velta sociālajiem tīkliem un subjektīvo laimes izjūtu. Pastāv vairākas atšķirības sieviešu un vīriešu grupās sociālo tīklu lietošanas paradumos.

The aim of this study was to investigate link between the subject well-being, friendship functions assessment and social networking habits of men and women. The study involved 248 respondents, 124 men and 124 women (M=30,92, SD=8,49) who filled two online surveys – subjective happiness scale and friendship functions questionnaire, as well as answered questions about themselves and their social networking habits. The results indicated differences in respondents. The results show significant differences in friendship function assessment of three types of friends: (1) friends who respondents meet in everyday life (real friends), (2) friends, who respondents have met in person, but for some reason, now they communicate only on social network (distant friends), (3) friends who respondents have met online and communication takes place only on social networks (internet friends). The study results show significant differences between several friendship function assessments scales in women’s and men’s groups for distant friends and internet friends. Although there is a positive correlation discovered between all friendship functions assessment scales of real friends, only one of the scales significantly predicts subjective happiness. There is a positive, statistically significant correlation between responses about social networking habits. A negative correlation has been discovered between amount of time people spend using social networks and subjective happiness.