Pašprezentāciju saistība ar individuālismu-kolektīvismu

Abstract

Šī pētījuma ¬mērķis bija noskaidrot pašprezentāciju saistību ar individuālismu-kolektīvismu. Pētījuma ietvaros tika izvirzītas divas hipotēzes: 1) Jo izteiktāks individuālisms (idiocentrisms), jo izteiktāka būs pārliecinošo pašprezentāciju stratēģiju pielietošana. 2) Jo vairāk izteikts kolektīvisms (allocentrisms), jo raksturīgāka aizsargājošo pašprezentāciju stratēģiju izmantošana. Pētījumā piedalījās 83 respondenti vecumā no 19 līdz 27 gadiem. Izlases vidējais vecums M=22 (SD=3,8), visi respondenti bija bakalaura līmeņa studenti Latvijā. No tiem 47 sievietes (57%) un 36 vīrieši (43%). Datu vākšana bija brīvprātīga, frontāla un bez laika ierobežojuma. Tā tika iesākta ar Individuālisma-kolektīvisma aptauju (Triandis, Singelis, Bhawuk, & Gelfand, 1995), kam sekoja Pašprezentāciju stratēģiju skala (Lee, Quigley, Nesler, Corbett, & Tadeschi, 1999). Pašprezentāciju stratēģiju skala tika adaptēta pētījuma ietvaros. Datu analīzes rezultāti ļauj secināt, ka aizsargājošas stratēģijas ir saistītas ar allocentrismu, bet saistība starp idiocentrismu un pārliecinošām stratēģijām nav apstiprināta. Kopumā tālākai konstruktu saistību izpētei būtu nepieciešams atkārtoti adaptēt pašprezentāciju stratēģiju skalu un veikt eksperimentālus pētījumus, kas demonstrētu, kādā mērā skala prognozē uzvedību.

The aim of this study was to research the relations between self-presentation and individualism-collectivism. Two hypothesis were proposed: 1) High levels of individualism (idiocentrism) are associated with more frequent use of assertive self-presentation tactics. 2) High levels of collectivism (allocentrism) are associated with more frequent use of defensive self-presentation tactics. Research group included 83 participants age ranging from 19 to 27, mean age M=22 (SD=3,8). All of them were bachelor degree students in Latvia, 47 were female (57%) and 36 male (43%). Data gathering was voluntary, frontal and without a time limit. It was started with the individualism-collectivism scale (Triandis, Singelis, Bhawuk, & Gelfand, 1995) and followed by the self-presentation tactics scale (Lee, Quigley, Nesler, Corbett, & Tadeschi, 1999). The self-presentation tactics scale was adapted during the research. Data analysis revealed positive relations between defensive self-presentation tactics and allocentrism, but did not confirm the relation between idiocentrism and assertive self-presentation tactics. In order to research these relations thoroughly, the adaptation of the self-presentation tactics scale should be repeated. Experimental research should be carried out to evaluate the extent to which the scale predicts behavior.