Personības faktori un ar mākslu saistīta pieredze kā prognozētāji estētiskajam vērtējumam abstraktu un reprezentatīvu gleznu gadījumā

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot personības faktoru un ar mākslu saistītas pieredzes saistības ar abstraktu un reprezentatīvu gleznu vērtējumu, kā arī pārbaudīt, cik lielā mērā tie prognozē šo estētisko vērtējumu. 283 respondenti elektroniski vērtēja 16 gleznu reprodukcijas, tad aizpildīja Lielā Piecnieka personības aptauju, kā arī atbildēja uz jautājumiem par iepriekšēju mākslas pieredzi. Pētījumā tika atklātas statistiksi nozīmīgas pozitīvas korelācijas starp abstraktu gleznu vērtējumu un atvērtību, kā arī ar mākslu saistītu pieredzi (gan mākslas, mākslas vēstures zināšanu līmeni, gan izstāžu un galeriju apmeklējuma biežumu). Reprezentatīvu gleznu vērtējums statistiksi nozīmīgi pozitīvi korelēja ar labvēlīgumu un izstāžu, galeriju apmeklējuma biežumu, negatīvi – ar neirotismu. Kopumā minētie mainīgie skaidro 2 - 10 % estētiskā vērtējuma variācijas.

Aim of the study was to find out the correlation between the personality factors, the arts-related experiences and abstract and representational paintings assessment, as well as to examine the extent to which they predict the aesthetic judgment. 283 respondents electronically evaluated 16 reproductions of paintings, then filled in the Big Five personality questionnaire and answered questions of prior art experience. The study revealed a significant positive correlation between the evaluation of abstract paintings and Openness, as well as art-related experience (both art and art history knowledge, as well as frequency to visits of exhibitions and art galleries). Liking of representational paintings was significant positively correlated with Agreebleness and frequency to visits of exhibitions and art galleries, and negatively linked to Neurotism. In general, these variables accounted for 2-10 per cent of the variance of aesthetic assessment.