Vadītāju starpkultūru kompetence un tās novērtējums Latvijas organizācijās

Abstract

Starpkultūru kompetence ir nozīmīgs faktors veiksmīgai sadarbībai globālajā darba vidē, kur vadītājiem arvien biežāk nākas saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs nacionālās kultūras pamats. Problēmu jomā rada starpkultūru kompetences neviennozīmīgā definīcija, kas veido atšķirīgas izpratnes par tās sastāvdaļām un būtību. Pētījuma mērķis ir, balstoties uz vadības efektivitātes teorētiskajiem aspektiem, novērtēt Latvijas kokrūpniecības nozares uzņēmumu vadītāju starpkultūru kompetenci. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un pārbaudītu hipotēzi, autors 1) izpētījis starpkultūru kompetences teorētiskos aspektus un to saistību ar globālās valdības efektivitāti; 2) analizējis un izvērtējis Latvijas eksporta struktūru un kokrūpniecības eksporta nozari; 3) balstoties uz iepriekš veiktajiem pētījumiem, izstrādājis pētījuma metodoloģiju vadītāju starpkultūru kompetences pašnovērtējumam; 4) balstoties uz izstrādāto metodoloģiju, izveidojis anketu Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu vadītāju starpkultūru kompetences pašnovērtējumam; 5) izanalizējis aptaujas rezultātus un izdarījis secinājumus. Pēc pētījuma rezultātu analīzes, autors secina, ka darbā izvirzītā hipotēze - Latvijas eksportējošo kokrūpniecības nozares uzņēmumu vadītāju starpkultūru kompetences līmenis visos svarīgākajos to raksturojošajos rādītājos ir augsts - apstiprinās daļēji, norādot, ka vadītāji savu starpkultūru kompeteces līmeni vērtē kā vidēji augstu.

Intercultural competence is significant factor for successful cooperation in global workplace, where managers more often have to interact with people who have different national and culture background. Problems in this area are caused by ambiguous definition of intercultural competence, which makes different comprehensions about its compenents and context. The aim of this paper is to assess intercultural competence of managers in Latvian wood industry enterprises, based on theoretical aspects of global leadership effectiveness. To accomplish the aim of this paper and verify the hypothesis, author has 1) examined theoretical aspects of intercultural competence and its connection to the context of global leardership effectiveness; 2) analysed and examine structure of Latvian export and wood industry sector; 3) based on previous researches, elaborates methodology to assess intercultural competence of managers; 4) based on elaborated methodology, created questionnaire for managers of Latvian wood industry enterprises to make their self-assessment of intercultural competence; 5) analised results of research and made the conclusions. In accordance with results of the research, author concludes that hypothesis proposed in this paper confirms partly as managers in Latvian wood industry exporting enterprises self-assess their intercultural competence in medium high instead of high level.